18.. Dec, 2024 | 19:21

sākam otro kodiena dienu, kā jau solīju.
es nekad nesolu, jo jau zināt, ka solīt = izgāzties. tādu esmu redzējis dzīvē neskaitāmi.
tāpēc zivs nekad neko nesola, bet dara cik spēj.
ultimatīvs noliegums apsolījumiem. tikai baznīcā soloties, es ceru spēt turēt solījumu.

jaunībā, bērna mammai biju iedomājies, krāšņas galvas rotas, skaistu kleitu, ne baltu sūdu, plīvurus, un sev glītas panku šortas, zābaciņus, meikapu, ja mēs nāksim pie altāra, mūs savienot.
es neizlēmu, es pizģuks joprojām gaidu īsto

jaunībā bija ļoti daudz naudas, es to visu varēju atļauties, kad valsts dzīvoja uz godmaņa krāsniņām, es pelnīju minimālo mēnešalgu dienā.

tāpēc arī aizķēra Midsommar. Tik skaisti. To es nespēju tolaik iedomāties – izdaiļot beibi ar ziedu vainagiem. kas vēl ir skaistāks par dabu? māksla ir līdzinieks, ne pārāka

/Warpaint - Love is to die/

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}