14.. Dec, 2024 | 19:28
Esmu bijis tikai Drammen. Teātris tas nav, bet pilsētiņa, apmēram Olaine, tikai norvēģu gaumē.
Caurbraucot likās, toč neatšķirās no Olaines, bet reiz atminos uz turieni nakts sākumā, pirmo reizi uzdzīvot, jau kādu laiku dzīvojot Norvēģijā.
Vēlāk, nakts dzīve gan mani pārsteidza labā nozīmē. Nodzēru vienā vakarā iespaidīgi, jo Norvēģijas bāra cenas, un tad sekojošais monētu endless trips taksofonā, zvanos uz Latviju, visiem draugiem.
Atpakaļ uz miestu, uz palielu garāžu, kas man bija piešķirta dzīvošanai, un kuru biju pārvērtis idillē ar niecīgiem tehniskajiem līdzekļiem, kādus 10 km, minos jau naktī, kad esot izcilā fiziskajā formā (ikdienā 50-90 km pa ļoti stāvu kalnu apkārtni), es nevarēju tikt uz velo, iesākumā pāris reizes neapgāžoties, un braucu no vieeenas šosejas ārmalas liiidz otrai. Mašīnas, par laimi retas, ceļā netaurēja, bet pacietīgi gaidīja drošu brīdi, tikt garām.
Caurbraucot likās, toč neatšķirās no Olaines, bet reiz atminos uz turieni nakts sākumā, pirmo reizi uzdzīvot, jau kādu laiku dzīvojot Norvēģijā.
Vēlāk, nakts dzīve gan mani pārsteidza labā nozīmē. Nodzēru vienā vakarā iespaidīgi, jo Norvēģijas bāra cenas, un tad sekojošais monētu endless trips taksofonā, zvanos uz Latviju, visiem draugiem.
Atpakaļ uz miestu, uz palielu garāžu, kas man bija piešķirta dzīvošanai, un kuru biju pārvērtis idillē ar niecīgiem tehniskajiem līdzekļiem, kādus 10 km, minos jau naktī, kad esot izcilā fiziskajā formā (ikdienā 50-90 km pa ļoti stāvu kalnu apkārtni), es nevarēju tikt uz velo, iesākumā pāris reizes neapgāžoties, un braucu no vieeenas šosejas ārmalas liiidz otrai. Mašīnas, par laimi retas, ceļā netaurēja, bet pacietīgi gaidīja drošu brīdi, tikt garām.