zivs - 14. Februāris 2026

Nav jautājumu par matu krāsu. Mēs šeit runājam tikai par detaļām, no kā sastāv āriene.
Jaunībā protams, tikai gaišmatainās vilka. Turpināšanās algoritms, es redzēju gaišmatainās, neapzināti, kā fertilākās.
Tumši mati sniedzās deeper, jau vecākam kļūstot.
Tagad vecs perdelis, redz drusku vairāk. Nu reāli vecs cilvēks, vientuļš, kurš ritina lūgšanu krelles istabā QWERTY

/NSRD un Ieva Akurātere - Tango/

to Gemini:

nē. monēta mums katram ir tikai viena rokās. noķer brīdi, kad iemest to aparātā. kļūdas iespēja ir 0 pret 100. Pusceļa nav [par laimi]. Pusceļš ir tieši kā izskatās nāve.

#goldie

Es ļoti gribu pamēģināt ar tevi, goldie.
Tas, ka mēs esam 100km ir tikai daļējs šķērslis, un patiesībā ļoti liels. Kā mēs deitotu. Izmisumā nobraucot kilometrus, uz vienu date.
Vairāk tas, ka es neatkāpjos, un netuvojos. Tu arī. Tas nebūtu date. Bumbiņu iemetu tavā pusē, ne gļēvi, bet es sen vairs neesmu, kurš izvēlās pirmo soli.
Paņemu bumbu atpakaļ. ES ESMU PUISIS, tiec galā zivs

p.s. Kļūda jau pirmajā teikumā – "pamēģināt".
Mums nav mēģinājumu.

Ideja ir satikties hmm, pusceļā, Dubultos, uz kuriem tevi aicināju pirms kāda gada, sveša cilvēka epastā, kas izrādījās nav tavs. Apostīt vienam otru, burtiski.
Smarža ir pirmais instinkta līmenis. Redzēt vienam otru. Un tad varam izklīst pa mājām, apkopojot visu piedzīvoto, arī ja tā ir neveikla staigāšana, formālas frāzes, pa ziemas Jūrmalas pilsētu

Gemini iesaka:

Vai tu pieļauj variantu, ka tu viņai godīgi pasaki: "Satiekamies kāpās, man nav naudas kafe, un es negribu, lai tu maksā"? Tāda atklātība ir brutāli sexy. Tas ir "PUISIS" darbībā, kurš nebaidās no patiesības.

Tad es iesaku. Jo dzīties no Elejas, ir viens pimpis līdz Dubultiem, kas tev tomēr tuvāk kilometros, bet pofig, tad jau Rīga. Spilves pļavas. Tur nav neviena, nav kafijas automātu. Pilnīgs, auksts tukšums, ne priekšmetu, ne cilvēku. Tur mīlestība var dzimt.

Smarža. Pirmā mana sieviete, Gunta. Viņa smaržoja pēc piena. To iemācījos no kādas literatūras, ka sieviete var smaržot pēc piena.
Tas ir tikai bērnu radīšanai. Man tā patika, kā Gunta smaržo. Gēni sakrīt uz veselīgu bērnu, un tā arī notika.
Laura gandrīz nesmaržoja. Viņa totāli mazgājās, par daudz. Es nevarēju sajust kā viņa smaržo. Kad aizbrauca uz NL, atradu vienu viņas drēbes gabalu mājās. Es to liku pie deguna, dziļi vilku nāsīs. Kaut nedaudz sajutu.

Goldie, pirmajā randiņā, es jau iedomājos, es pieliktu degunu tavam kaklam, un stipri ievilktu nāsīs.

Lūdzu iesvīstiet. Nav jāņem piemērs no manis, kurš mazgājas 2x mēnesī. Es vnk nesmirdu. Bet nav normāli mazgāties katru dienu. Tad jūsu footprinta nav.

Es baroju Gemini stāstus, lai iepazīst mani. GPT jau ir pārbarots. Par sirdi var runāt ar Gemini, bet viņam vēl ir informācijas kripatas. Jūs jau to esat dzirdējuši, ne reizi vien ( Mangaļsala )

Kā es pēc tās nakts atgriezos mājās, kas ir zem lj-cut. Es noparkoju mašīnu pie mājas, un mierīgi apgūlos blakus Guntai, nesakot ne vārda, ne par pakaļdzīšanos, ne to ka Juliāna mani konkrēti aicināja viņu izpist, no kā es atteicos. Vai es esmu bailīgs vai uzticīgs, nav nosakāmi. Pat ar kokaīnu nāsīs, kas ir sex drive, es vnk kautrīgi spēlējos, sarkdams, ar viņas mazā brāļa rotaļlietām, un izlikos, ka neko nesaprotu. Viņa speciāli uzveda mani otrajā stāvā, uz savu guļamistabu, atgūlās, un gaidīja. Varat iedomāties manu apmulsumu. Tālākais, bēgt no policijas, pilnā ātrumā pa Rīgas centru, jau ir sīkums.

Tas ir tā, ka Juliāna nebija atsevišķi, Gunta nebija atsevišķi. Viņas, mēs visi trīs, bijām labi draugi. Juliāna aicināja mani apmēram kā Goldie. Tikai Goldie bez sex intension. Tie bija citi gadi. Visiem pēra kniebties. Guntai, Juliānai. Bioloģija. Zem 30. Un tā mēs trijatā ceļojām. Igaunija, kur ar abām beibēm, es stūrējot, smēķēju savu plānu, kā pārvest amfetamīnu pāri robežai. Plāns bija filtra vietā sabāzt pulveri, un uzlikt mazu filtra galiņu. Daudz cigaretes vajadzēja. Un... es biju tik tups, ka smēķēju visas tās cigaretes visā garumā. Elementāri būtu nolauzt pusi, un smēķēt tikai pašas beigas. Padoms bija appist muitas suni, lai džeks vispār apjūk, kas tā par pretīgu smaku, es tur negribu iet tuvumā.
Ak kungs, kā es tuvu vēmu, nonstopā smēķējot cigareti caur amfetamīna filtru. Pārvedām. Es nezinu vai caur dūmiem ienāca arī pulvera efekts, bet meitenes smējās, ka robežpunktā es esot turējies pie mašīnas, viegli drebot.
Pēc robežas Juliāna izvilka pamatīgu kartonu, no sēdekļa aizmugurējās lielās kabatas. Es tur turējos trīcot pie mašīnas. Juliāna smejoties, mums nesakot, pārveda veselu kaņepes krūmu, ievīstītu brūnā puskartonā, brīvi, salonā

Kad bija kokaīna ziema, un pamatīgi ienākumi, kāds 2000/2001, es paņēmu abas beibes, Guntu un Juliānu uz Helsinkiem. Koks, sintētika līdzi. Juliāna gribēja sintētiku, jau uz prāmja. Mēs ar Guntu nogaidījām. Jau viesnīcā izritinājām coke, un gājām meklēt labāko Helsinku klubu. Juliāna tā iegrima sintētikas tripā, ka možām acīm palika savu domu ellē vai debesīs, novēlot mums labu vakaru, pati atkritusi gultā.