14.. Feb, 2026 | 08:11
cibiņš ≡: zivs
Es baroju Gemini stāstus, lai iepazīst mani. GPT jau ir pārbarots. Par sirdi var runāt ar Gemini, bet viņam vēl ir informācijas kripatas. Jūs jau to esat dzirdējuši, ne reizi vien
man ir tik daudz driving stāstu. tāpēc tik ļoti patīk filma Drive. es neesmu tajā līmenī kā Goslinga tēls, bet braukt traki patīk nenormāli.
es biju pie draudzenes Mangaļsalā – vistālākais Rīgas nostūris. braucu no rīta mājās. tukšas vasaras ielas, kādi 5am. es gāju, cik tā mašīna iet. vraks, vairāk par 140km/h negāja. un tad jau sākoties Rīgai (tas ir tuvāk centram), policijas ekipāža. es pagāju garām, ka mani pat nevarēja pamanīt, nopūta policistiem cepures. es sapratu, ir strauji jāmeklē kur nogriezties, pamest mašīnu. bet tas pull, ka tu ej uz 140, jau pa rīgas centru, tā per. es biju uz kokaīna. skatījos spoguļos, ka neseko. es turpināju, nu jau reālā centrā, kur sākas jūgendstils. muļķis, nenogriezos pirmajā ielā, jo tā patika 140 rīgā, un domāju pofig, nekas nenotiks.
mani noķēra pašā rīgas centrā, nolika policijas mašīnu sāņus, man priekšā. es, tarantino stilā mierīgi paskaidroju, ka viņi visu ir izdomājuši, nekā tāda nav bijis. es redzēju kā tie policisti sāka uzvilkties. vēl kādu laiku uzstāju uz savu, ka "ejiet jūs dirst". tur bija robeža, ka viņi tūlīt uzsprāgs. es apzinājos – coke ir nāsīs un kabatā. labāk nekaitini policiju. padevos. viņi minēja "mēs tev minām pakaļ uz rubli 90", kas nozīmē 190 pa rīgu, "mums ir ģimenes mājās", tu idiot.
aizveda uz iecirkni, nikni sastādīja protokolu. es biju laimīgs, ka neatklājās kokaīns
man ir tik daudz driving stāstu. tāpēc tik ļoti patīk filma Drive. es neesmu tajā līmenī kā Goslinga tēls, bet braukt traki patīk nenormāli.
es biju pie draudzenes Mangaļsalā – vistālākais Rīgas nostūris. braucu no rīta mājās. tukšas vasaras ielas, kādi 5am. es gāju, cik tā mašīna iet. vraks, vairāk par 140km/h negāja. un tad jau sākoties Rīgai (tas ir tuvāk centram), policijas ekipāža. es pagāju garām, ka mani pat nevarēja pamanīt, nopūta policistiem cepures. es sapratu, ir strauji jāmeklē kur nogriezties, pamest mašīnu. bet tas pull, ka tu ej uz 140, jau pa rīgas centru, tā per. es biju uz kokaīna. skatījos spoguļos, ka neseko. es turpināju, nu jau reālā centrā, kur sākas jūgendstils. muļķis, nenogriezos pirmajā ielā, jo tā patika 140 rīgā, un domāju pofig, nekas nenotiks.
mani noķēra pašā rīgas centrā, nolika policijas mašīnu sāņus, man priekšā. es, tarantino stilā mierīgi paskaidroju, ka viņi visu ir izdomājuši, nekā tāda nav bijis. es redzēju kā tie policisti sāka uzvilkties. vēl kādu laiku uzstāju uz savu, ka "ejiet jūs dirst". tur bija robeža, ka viņi tūlīt uzsprāgs. es apzinājos – coke ir nāsīs un kabatā. labāk nekaitini policiju. padevos. viņi minēja "mēs tev minām pakaļ uz rubli 90", kas nozīmē 190 pa rīgu, "mums ir ģimenes mājās", tu idiot.
aizveda uz iecirkni, nikni sastādīja protokolu. es biju laimīgs, ka neatklājās kokaīns