zivs - 10. Septembris 2025

i am happy, even not capable to monetize my not so serious works. they are not art, they are self-entertainment. many of them – writings, drawings, even graphics – ofort and such, are given away to people who like them. its wonderful payroll

sajaucu cibas, varbūt speciāli, varbūt izkliedēta uzmanība

Ja man truly pietrūkst attieksmes, un ir brīvs laiks. Tas ir pirms 9 gadiem. Tagad aizvietoju ar Borderlands.
Karikatūras izveidošana bija par stulbajiem frančiem "J'esuis Charlie". Pizģec. Gandrīz jēzus čārlijs, no ne-franča lasot.
Ko viņi gribēja, kaitinot neadekvātu cilvēku ar granātu? Man ir patiesi žēl par upuriem un viņu tuviniekiem, bet te nav runa par staigāšanu miņukos tumšās ielās. Ja ir redzams, ka nezvērs, paši vainīgi, ka speciāli kaitina. Kurš islama čuras uzskata par saprātīgām un komunicējamām? Rušdī atļāvās, bet Ch. Hebdo bišķi jāpaaug līdz Rušdī. Un Rušdī aizmuguriski piespriesto nāvessodu, pārgalvīgie franči dabūja birojā, jo bija viegli pieejami. Viss loģikā sakrīt, bet nepatīk.
Šis ir tas, ko es nosūtīju uz Charlie Hebdo redakciju, pēc uzbrukuma. Normāli, es par to paprasītu ap 200 eiro. Es dalu labu par brīvu (naivs purkšķis, iedzēris alu). Tāpēc man joprojām labi iet.



zinu, bilde jau te bija @ 2016

Gaismas 2025 izvilka ar teikumu gaismā visu, kas manī jau laiku mainās: "Mazliet vairāk aukstuma pret cilvēkiem, mazliet vairāk siltuma pret draugiem"

Ideoloģija un realitāte.
Charlie bija iegrimuši savā, iespējams, lokālajā popularitātē un "uzdrīkstēšanās" vaibā. Es saprotu.
Es biju tik nikns par ušakova un amerika tandēmu, ka es noliku efektīvu spridzekli Andra Amerika epastā, kas jau šeit 30x rakstīts. Normālas sekas, vēl mazas, par tekstā ļoti pārliecinošiem draudiem fiziski sakropļot. Vairāki epasti, pālī. Jums slikti paliktu tādus saņemot. Es galvoju – atsevišķos stāvokļus es staigāju ļoti augstu kalnos, un spogulī – tikpat arī lavas bedrēs, no kurām izcelt baisākos monstrus. Kurš brīnīsies, ka mani izsauca uz policiju, Gaujas ielā, resoriskai pārbaudei. Tur varēja arī pantu noraut.

Esmu vienmēr pret provokāciju. Arī krievus es negribu kaitināt, un ne jau tāpēc, ka Krievijai būtu izdevīgs nacionālais konflikts šeit. Man ir ļoti daudz detaļu, ar ko operēt. Tā es vismaz gribu domāt, ka mans prāts ir LSD – pasakains sintezators, mazs MI, kurš patura sevī visas detaļas, un man nezinot prognozē, kā kādas kombinācijas varētu turpināties, izvērsties. Konflikts nekad nekur neved. Bet ja ir jāšauj ar snaipereni pa pretinieku, kura nometne jau ir pierādījusi atklāta ienaidnieka statusu – Bībeles baušļi nepalīdzēs – es nospiedīšu gaili, ar 1 sek aizturi – sagatavoties izbaudīt to. Pirmais kandidāts šobrīd būtu Tramps un Netanjahu – viņi cīnās par pirmo vietu. Putins drīz izdēdēs pats.

Un pacana gods. Vecmamma, kas audzināja mani lielāko dienas daļu, kamēr mamma darbā, vienmēr teica "tu esi naudas vilks. pa cietumiem vien dzīvosi", jo es katru dienu pielietoju viltības, dabūt vismaz 20 kapeikas, krāt sapnim – magnetofonam. Ar policiju man ir far-over-law-abiding-citizen attiecības. Vienīgi galapunktu cietumu nekad negribētu. Esmu bijis gandrīz kā prankos, n-reizes savākts, ievietots, noturēts (pagaidu aizturēšanās, busos, centrācietuma pagaidu kamerā pie žoga noķertajiem. manā gadījumā manas ziņkārības pārpratumā. tukuma policijā ir ikona – vislatvijas leģendārākā skarbākā policija Latvijā (es tur jau redzēju visu dēlī. nu ir pizģec), pārējie vienmēr forši). Biju arī milicijas uzskatē, gāju atrādīties, cik tur reizes mēnesī par daudzīvokļu nama piedūmošanu/dedzināšanu/spridzināšanu, kā kompromisu, lai mani neiesēdina kolonijā. 3 valstīs policijas arestēts, katrā savi atsevišķi, nesaistīti stāsti. LV, UK, NO. Pirkstu nospiedumi ir LV un NO datu bāzēs. UK par van aizdzīšanu, mums ļāva ar čomiem iecirknī kopā nofočēties savā ziepju traukā, un tad mierīgi izgulēt dzērumu. High speak ar mentiem pēc 1L vodkas un grama amfetamīna, tepat Latvijā, pēc akadēmijas karnevāla, izkāsotu seju ar permanent markeriem – "bet tu paskaties – viņš taču ir nost, bet rāda tikai 1.3 promiles" (frustrēti spaidot alkometru, nevarot noticēt). Aha, bērni – uzšņauciet amfetamīnu – atgriezīs saprātu un izskatu. Arī statistiskos rādītājus.

Atvainojos, pirms pāreju uz Borderlands, mežonība turpinājās vēl ilgi pēc skolām, policijām ārzemēs.

Kārlis mani aizvilka uz pasākumu kaut kādā Ziemeļvalstu institūtā, vai nelielām telpām Berga Bazārā. Vai nu malkojām vīnu uz vietas, vai pa kluso no somas, vai pirms tam, vairs neatceros.
Lekcija bija par iekļaušanu, mūsdienu perversajā leksikā. Patiesībā par domas brīvību. Latviešu izcelsmes zviedru mākslinieks Lāšs Vilks bija uzzīmējis nasty karikatūru par islāmu. Tur tā diezgan nopietni pazemoti, cik atceros. Un nabadziņš, tiekot vajāts. Un vispārējā unisonā, pasākuma noslēgumā, kad visi apstiprina brīvības apspiešanu, Armands, vēl spēj stāvēt, un korekti izteikt viedokli, pieceļās un argumentē par saprāta balansu. Kārlis metās izlīdzināt "lūk! jau starp mums ir dažādi viedokļi". riktīga komunistu ballīte. aiztināmies, ne ar skatieniem nopakaļus, kāds arī novērtēja.

Man ir gudrāka doma. Viss ar islāma kariķētājiem ir kārtībā. Viņi ir svētie, kaut dumji, bet parādīja pozīcijas, sevi upurējot. Vienīgi Rušdī nav dumjš. Viņš neupurēja sevi. Viņš vienkārši ir pārāk dzīvs

Kāpēc gnidrīti neviens vilcienā nesadur līdz nāvei? Novēmušos vatņiku laikam nav interesanti. Žēl gan.