27.. Jul, 2025 | 08:43
Kādam žīdi, kādam pedo, mans kodols ir kaijas.
Kancelēt kaijas rīgā, šeit: https://manabalss.lv/kaijas-atpakal-u
Trigeris: https://www.reddit.com/r/Riga/comme
Kancelēt kaijas rīgā, šeit: https://manabalss.lv/kaijas-atpakal-u
Trigeris: https://www.reddit.com/r/Riga/comme
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
27.. Jul, 2025 | 11:48
Marta, Dita, Dite
Dite laikam ir izdomāts vārds, vairāk izdomāts, nekā citi. Jūs kādu pazīstat? Diti?
Marta, neapšaubāmi, skaisti. Tikai, vienu posmu martas meta pakaļ visām jaundzimušajām meitenītēm, līdz "Santa"s redakcijai piegriezās uzturēt trendu.
Vēl interesantāk, ka Marta un Dita ir divi cilvēki no LV kino džungļiem, visticamāk bija pazīstamas. Ditu Rietumu zina visi, Martu, kas gādāja mums'n'jums "Arsenālu", vismaz kinocilvēki, – Cibā stabili zina Jim, ticami arī Penija, un Martas vārdiem "mani asociālie draugi", kuros netieši arī es ieskaitījos kādu senāku laiku.
Ditu es atceros Imantā, savos 20, kaut kur pie Psih Ped faka. Es viņu pavadīju kādu gabaliņu. Neatceros, kā kur iepazināmies, bet tas nebija speciāli. Laikā, kad es ieliku sludinājumu drukātā avīzē, satikt beibi, kā apliecinājumu šeit, ka man traki gāja ar beibēm, ja sāc vērsties pie padomju tindera – analogajiem iepazīšanās sludinājumiem. Sludinājuma meitene vizuāli neinteresēja uzreiz, un 20 gados man bija raw cut izpratne un zero empātijas – pirmajos vārdos es taisnojos, ka aizmirsu par norunātu tikšanos ar klientu, apgriezos, aizgāju. Ticu, ka meitene, kā mēs daudzi, šobrīd jau ir tā sista pa dzīvi, ka esmu mazākais no pinpja paraugiem viņas pieredzē, kādas taburetes spēj būt džeki.
Par Ditu atceros, ka viņa izskatījās ļoti skumja, nepieņemta. Vizuāli pieņemama, nevērtēju, nepētīju izskatu (bij man aukstas morāles), bet viņas vaibs šķita sasildīšanas vērts, mēģināt rādīt viņai ceļu, jo vismaz man bija tālu no ieraušanās sevī, un es spētu parādīt viņai ceļu ārā, bez zināšanām, bez psiholoģijas. Es domāju par Ditu, kā skumju vienību bez dokumentiem – tas ir salīdzinājums ar transportlīdzekli – mopēds vai mašīna labs, bet nav reģistrācijas dokumentu – neko nevari iesākt, kaut aparāts ir kruts. Mums meibi varēja sanākt, jo vēl es biju nevainīgs, bet pārāk brīvs – es nezināju virzienu. Ditu liku mierā jau ļoti drīz.
Dite laikam ir izdomāts vārds, vairāk izdomāts, nekā citi. Jūs kādu pazīstat? Diti?
Marta, neapšaubāmi, skaisti. Tikai, vienu posmu martas meta pakaļ visām jaundzimušajām meitenītēm, līdz "Santa"s redakcijai piegriezās uzturēt trendu.
Vēl interesantāk, ka Marta un Dita ir divi cilvēki no LV kino džungļiem, visticamāk bija pazīstamas. Ditu Rietumu zina visi, Martu, kas gādāja mums'n'jums "Arsenālu", vismaz kinocilvēki, – Cibā stabili zina Jim, ticami arī Penija, un Martas vārdiem "mani asociālie draugi", kuros netieši arī es ieskaitījos kādu senāku laiku.
Ditu es atceros Imantā, savos 20, kaut kur pie Psih Ped faka. Es viņu pavadīju kādu gabaliņu. Neatceros, kā kur iepazināmies, bet tas nebija speciāli. Laikā, kad es ieliku sludinājumu drukātā avīzē, satikt beibi, kā apliecinājumu šeit, ka man traki gāja ar beibēm, ja sāc vērsties pie padomju tindera – analogajiem iepazīšanās sludinājumiem. Sludinājuma meitene vizuāli neinteresēja uzreiz, un 20 gados man bija raw cut izpratne un zero empātijas – pirmajos vārdos es taisnojos, ka aizmirsu par norunātu tikšanos ar klientu, apgriezos, aizgāju. Ticu, ka meitene, kā mēs daudzi, šobrīd jau ir tā sista pa dzīvi, ka esmu mazākais no pinpja paraugiem viņas pieredzē, kādas taburetes spēj būt džeki.
Par Ditu atceros, ka viņa izskatījās ļoti skumja, nepieņemta. Vizuāli pieņemama, nevērtēju, nepētīju izskatu (bij man aukstas morāles), bet viņas vaibs šķita sasildīšanas vērts, mēģināt rādīt viņai ceļu, jo vismaz man bija tālu no ieraušanās sevī, un es spētu parādīt viņai ceļu ārā, bez zināšanām, bez psiholoģijas. Es domāju par Ditu, kā skumju vienību bez dokumentiem – tas ir salīdzinājums ar transportlīdzekli – mopēds vai mašīna labs, bet nav reģistrācijas dokumentu – neko nevari iesākt, kaut aparāts ir kruts. Mums meibi varēja sanākt, jo vēl es biju nevainīgs, bet pārāk brīvs – es nezināju virzienu. Ditu liku mierā jau ļoti drīz.
│Ҩ│ | knābt | Add to Memories
27.. Jul, 2025 | 13:31
Ahh, un Ditas īsajā laikā, – tas ir kāda vai divas nenorunātas notikušas tikšanās, un neatceros, varbūt iespēja sazināties vēl, bija laikā, kad sāka nauda griezties. Drīz jau man bija mašīna, 90'o mēnešalga dienā. Joprojām panks, un patiesi meklē mīlu.
JĀ, JĀ, JĀ! Sākumā meklē "kas ir sex?", bet man bija german-like morales, un es diferencēju, kad es skatos uz meiteni kā salauzt savu nevainību, un cilvēku, piemēram Ditu.
G bija salauzt nevainību. Kurš te jautā, kāpēc cīnījāmies kopā 16 gadus, un bijām beigās gatavi pārkaisīt ar sāli viens otru, lai lēnām izšķīst. Es meklēju ko citu.
Cītīgs putns – partnera meklētājs. Es visu dzīvi zinu, ka galvenais ir Mīlestība. Es to zinu, ne gluži jūtu, un arī Jēzus update – cilvēks 2.0, stāsta to pašu.
Mirkli, tas ir kādu gadu vēlāk, man jau bija mašīna, un izdejojies vakaru ar normālu, nepeļamu meiteni devāmies rom no disenes Lielajā Ģildē. Jā tak - viss ir – sludinājums avīzē, nejaušas satikšanās, deju pasākumu apmeklējums. Ap 20 man bija biznesa prāts, un es strādāju arī strong pie meitenēm, gan jau ar kādu plānu ko kā, pilnīgi bez panākumiem.
Ģildes meitenes vārdu neatceros, meibi uz I. Šeit, šis stāsts jau bijis, bet ne jūs atceraties, ne es zinu cik sen, lai izlemtu par atkārtojumu. Mēs galu galā esam Latvijas ultraLTV1 – latviski latviešiem.
Stāsts bija baltā prinča:
Izdejojāmies. Nezinu kā viņa, bet es maloļetka, sabijies un kontrolējošs sevi, laimīgs ticis pie garderobēm, paņemt viņas un savu pavasara jakas. Ejam cauri laukumam uz manu mašīnu – es vēlos aizvest viņu mājās – pilnībā iepriecināt un saņemt apbrīnojumu. Viņa nezina, ka uz mašīnu. Pēc mana izskata pilnīgi nevienam 1993 nevarēja ienākt prātā, ka man pietiek kaut vai kolai. Viņa patīkami apjuka, ka man ir auto, jo LV turās uz 40Ls mēnesī. Es reāli ņirdzu bārstot naudu 1/10 līdz 1/100 no nēģeru klipos redzamā.
Kā Goslings Drive, es vedu viņu komfortabli un ar fun pa 6 no rīta agra pavasara Rīgu, uz viņas mājām tuvajā Purvciemā. Apstājāmies pie viņas mājas, vēl pusstundu stundu runājāmies, un incelis manī kliedza "jes! ir milimetri, līdz viņa uzmanīgi, īsi mani noskūptītu"(pirmā "pieaugšā" ādas saskaršanās ar meiteni). Nemīziet, nenotika. Es meklēju ideālo, ne to, kurai esmu iepaticies. Atstāja tel nr, uzmanīgi darot zināmu, ka esmu welcome. Nekad nemēģināju, vairs viņu neredzēju. Un ne jau dēļ komforta, bet ka retais neesmu no pimpjiem, laikam.
* p.s. viņa apjuka ka vispārējā nabadzībā ar ofic min algu 40 Ls, līksmam pankam, ar bandāžu ap pieri (laikam ne pankam bet wannabe Axel Rose) ir savs transports.
taču viņa nezināja, ka tikko sākas brīvie gadi uz laiku, ar brīvu laiku, lēcienu strādāšanu – iegrābt naudu, un palaisties braukt kur gribi.
ja būtu sakritis, Ģildes meitene pajautātu par Munameģi, es nožāvātos, jo reāli jau sāk kāpt miegs virsū – es dzīvoju 3/4 nomodā.
tikai gribēju lielīties, ka motivācija izdarītu visu. bet kā redzams, motivācija torīt jau bija devusies pie miera. tāpat kā tagad.
Meitene bija tīra un jauka
JĀ, JĀ, JĀ! Sākumā meklē "kas ir sex?", bet man bija german-like morales, un es diferencēju, kad es skatos uz meiteni kā salauzt savu nevainību, un cilvēku, piemēram Ditu.
G bija salauzt nevainību. Kurš te jautā, kāpēc cīnījāmies kopā 16 gadus, un bijām beigās gatavi pārkaisīt ar sāli viens otru, lai lēnām izšķīst. Es meklēju ko citu.
Cītīgs putns – partnera meklētājs. Es visu dzīvi zinu, ka galvenais ir Mīlestība. Es to zinu, ne gluži jūtu, un arī Jēzus update – cilvēks 2.0, stāsta to pašu.
Mirkli, tas ir kādu gadu vēlāk, man jau bija mašīna, un izdejojies vakaru ar normālu, nepeļamu meiteni devāmies rom no disenes Lielajā Ģildē. Jā tak - viss ir – sludinājums avīzē, nejaušas satikšanās, deju pasākumu apmeklējums. Ap 20 man bija biznesa prāts, un es strādāju arī strong pie meitenēm, gan jau ar kādu plānu ko kā, pilnīgi bez panākumiem.
Ģildes meitenes vārdu neatceros, meibi uz I. Šeit, šis stāsts jau bijis, bet ne jūs atceraties, ne es zinu cik sen, lai izlemtu par atkārtojumu. Mēs galu galā esam Latvijas ultraLTV1 – latviski latviešiem.
Stāsts bija baltā prinča:
Izdejojāmies. Nezinu kā viņa, bet es maloļetka, sabijies un kontrolējošs sevi, laimīgs ticis pie garderobēm, paņemt viņas un savu pavasara jakas. Ejam cauri laukumam uz manu mašīnu – es vēlos aizvest viņu mājās – pilnībā iepriecināt un saņemt apbrīnojumu. Viņa nezina, ka uz mašīnu. Pēc mana izskata pilnīgi nevienam 1993 nevarēja ienākt prātā, ka man pietiek kaut vai kolai. Viņa patīkami apjuka, ka man ir auto, jo LV turās uz 40Ls mēnesī. Es reāli ņirdzu bārstot naudu 1/10 līdz 1/100 no nēģeru klipos redzamā.
Kā Goslings Drive, es vedu viņu komfortabli un ar fun pa 6 no rīta agra pavasara Rīgu, uz viņas mājām tuvajā Purvciemā. Apstājāmies pie viņas mājas, vēl pusstundu stundu runājāmies, un incelis manī kliedza "jes! ir milimetri, līdz viņa uzmanīgi, īsi mani noskūptītu"(pirmā "pieaugšā" ādas saskaršanās ar meiteni). Nemīziet, nenotika. Es meklēju ideālo, ne to, kurai esmu iepaticies. Atstāja tel nr, uzmanīgi darot zināmu, ka esmu welcome. Nekad nemēģināju, vairs viņu neredzēju. Un ne jau dēļ komforta, bet ka retais neesmu no pimpjiem, laikam.
* p.s. viņa apjuka ka vispārējā nabadzībā ar ofic min algu 40 Ls, līksmam pankam, ar bandāžu ap pieri (laikam ne pankam bet wannabe Axel Rose) ir savs transports.
taču viņa nezināja, ka tikko sākas brīvie gadi uz laiku, ar brīvu laiku, lēcienu strādāšanu – iegrābt naudu, un palaisties braukt kur gribi.
ja būtu sakritis, Ģildes meitene pajautātu par Munameģi, es nožāvātos, jo reāli jau sāk kāpt miegs virsū – es dzīvoju 3/4 nomodā.
tikai gribēju lielīties, ka motivācija izdarītu visu. bet kā redzams, motivācija torīt jau bija devusies pie miera. tāpat kā tagad.
Meitene bija tīra un jauka