zivs - 29. Janvāris 2025

Stjuarte lidmašīnā:
- Nomierinieties, viss kārtībā! Tā bija tikai gaisa bedre.
- Ko? Apslapinājāties biksēs? Nekas, atradīšu ko nomainīt.
- Bāc! Beidziet kliegt! Tūlīt lai būtu kārtība! Man vēl jāiet nomierināt pasažierus.

Apmēram tā man parasti sākas darba sesija, kad darba faili atvērti, un tikai it kā jāsāk.

Atvainojiet, rīta 2 naida minūtes.

Kā visu var sapist viens mērkaķis! PJ Harvey, ļoti cienījama alternatīvās estrādes māksliniece atskan spotifajā.
Strādāju, klausos, čozanah, kaut kas aizgāja riktīgi nelabi. Paskatos titulos – kā tad! Toms Jorks pieslēdzies Hārvijai.
Bļ*, ārghh! Nopērciet viņam māju Grenlandē vai Aļaskā, kaut kur tālu prom no visiem, atņemiet internetu un pasi, lai beidz čakarēt mūzikas scēnu.

Jhg par cilvēkiem. Dzēsts, nav iespēju piebilst.
Pirms izlasīju, stāvot ārā pīpējot, domāju, ka te ir kaut kāds bērnudārzs. Bērni neapzinoties mēdz būt dirsas. Mēdz, kamēr sāk saprast labu/ļaunu. Btw, es tās robežas tiku pārbaudījis, ka nav jākaunās - reiz draudēju vecmāmiņai ar sviesta nazi, kāds 9-gadīgs, kad izbesīja. Mamma bija klāt, abas mierīgi skatījās. Es nometu nazi zemē. Tikai Dievs pasargājis, ka neesmu izdarījis ļoti sliktas izvēles.
Tā nu es arī redzu cilvēkus. Normāli dirsas, un man zināmie, nu ne tik ļoti. Mēs, daži, gribam tikt prom no šīs planētas, no šīs dirsas settinga.
"Jel pacieties, pacieties, Debesīs labāk'i būs".
Bet nu pagaidām es spēlēju lokālo, labvēlīgas pakaļas spēli. Bērndārza grupiņa viena. Ar plastmasas lejkanniņu pa baibas uzaci cenšos nekrāmēt.

Es nezinu kāpēc, bet nelasīšu skuku. Laikam ļoti laba, bet man nepatīk tāds hype, līdzīgi kā par Straumi. Es taču varētu palasīt viņu kaut te, cibā. Bet nelasīju, viņai vēl šeit esot, kāpēc tagad?
Neprasiet kāpēc, es nezinu. Negribu.

Varbūt tāpēc, ka es pats rakstu. Nav nozīmes teksta kvalitātei, bet tam, ka tiek paustas domas. Manas tiek truly paustas, nesalīdzinos ne ar vienu.
Esmu bijis vizuālajā mākslā, bet neesmu labs tajā, un proti, es neskatos vizuālos darbus, reti kas interesē. Mākslas vēsturē esmu visstulbākais no studējušajiem LMA. Es reāli nezinu mākslas bagāžu, tiešām nezinu m.v. gandrīz vispār. Jo es daru pats, zem galda, vidusskolas līmenī.

Meitenei, kurai pateicu, ka bija skaisti, bet viens puisis mazumā, ir ļoti skaists labirints ar telpiski sarkanām bizbizmārītēm. Tikai retus darbus es redzu.

Kā Tevi stulbais auns, nekas neinteresē? Tu knapi neizgāzies LMA uzņemšanā, [ne]pasakot, ka ļoti patīk Petraškēvica grafikas, jo tas būtu abloms. Viņš bija starp tiem, kas mani klātienē skatīja. Es taču nezināju viņu pēc sejas. Anna Kuka Baklāne, viena kursa studente. Arī mans katedras vadītājs Sietiņš ar saviem burvīgajiem oforta kastaņiem. Delle. Tabaka. Putrāma amfetamīns. Tu biji slims ar Dali un un metafiziķiem. Mario Sironi, pilnīgi slimas ēnas. Vācietis Michael Sowa, pilnīgs elks. Es tikai vēl sāku atvērt atmiņas, bļ*

Bērnudārzs anyway ir jautri. 2 ministāsti.
1. Pēc kāda svinēta pasākuma bērnudārzā esmu iznācis ārā, kur mamma jau gaida, un pizģec pārsistu seju (es gandrīz nekad nekaujos, un gandrīz neesmu sists) laimīgi paziņoju "Svētki beigušies!", asiņainu, drusku apslaucītu ģīmi. Tātad pārsists priekos.
2. Bija tiešām slikti. Rēta ap 51 jau pārgājusi. Ap 30+ varēja vēl redzēt. Superjautri. Velkam ar ragaviņām lejā no sīka uzkalniņa, uzreiz viens pēc otra. Es, uz vēdera, ar visu ģīmi pāri malām, un, kā nu gadījās, kā nē – tieši augšlūpa bija vienīgā blīve starp manām un iepriekšējām ragaviņām. Pizģec, visi tuvākie kvartāli laikam dzirdēja. Man laikam sāpēja tādā ah*jā, ka, cik atceros, es neapstājos kliegt un raudāt līdz mamma atnāca, kas bija drīz, jo bija jau pievakare. Rēta reāli, visu jaunību un pēcjaunību.

Mm, māksla bija tikai pirms LMA. Sāc to padarīt par profesiju, un tu to zaudēsi.
Man nebija akadēmiskā skill, es sāku izzīmēt darbu no viena punkta pilnīgi detalizēti uz priekšu, kā printeris, un loģiski, ka kompozīcija neiztur ģeometriju.
Visi bija aww, arī ārzemēs aww, tu esi aww, bet man pietrūka kompozīcijas. LMA vēlāk un galvenais, GUNTA, man to mācīja. Gunta ir zīmēšanas skolotāja līdz videnes klasēm, btw. Tālāk viss akadēmiski bija labāk, bet draivs ir krities.
Ko es gribēju teikt? Mani tā interesēja Salvadors Dali, ka es gāju uz LNB, turpat tuvu mājām, pie Vērmanes, un vnk sēdēju, šķīru bilžu albumus. Es neko nezināju par citiem māksliniekiem. Būtu zinājis, būtu skatījies.

Tagad tā, web laikā ir, kad domas jautā vēl uz priekšu – kādi atvasinājumi? ko vari atrisināt, cik izplest atvāzienos/veidos no esamā. Es domāju AI-cilvēks-like, mēģinu

Sportloto, vai kas bija tās bumbiņas, kuras pad-svoloču-savienībā mala svētdienās kristāla vāzē un lozēja ciparus?
Atceros, arī Latvijas laikos bija SUPERBINGO!!! Tā man paģiru rītos kliedza ausīs televizors, labi pistās Guntas (it kā mūsu) mājās. Piebilde, ka pišas vēlme pēc Guntas nepāriet, ne pēc kādām gribām/negribām. Man sapnī tā stāvēja no nodoma, ka viņa aicināja. Es nebiju apsities nekā, bet mocīju matraci miegā, kā gribēju. Tikai domāju, wtf, tev taču ir puisis. Ok, te nerunājam. Viņa vnk ir bijusi ļoti pišama. Dzīvē, Oskar, aizmirsti par mani. Nekad vairs. Viņa ir Tava.

Tā nu es atcerējos, ka te birst visu raibumu bumbas. Pilnīgi visu. Unikālākā interneta vietne. Mēdz būt arī vienādāku krāsu, bet nu absolūti mīlams, tomēr ļoti dažāds. <3

Bērnam par labu var teikt. Viņš nelasa, cik zināms.
Ja tu vislaik uzskati jūs par fakin ideālu kniebienu, citādu variantu nav – tu esi ideāls bērns.

/Queen of Japan - I Was Made For Loving You/
Kiss cover.
Cause girl, I was made for loving you babe, girl, you were made for loving me.
I can't get of you, babe, can you get enough of me.

Fak, Gunta...
Bija. Pasmaidu.

https://www.youtube.com/watch?v=JX2yecByCOU

Pagaidām nav aktuāli getapro, bet..
Дизайн презентаций.

Ti čo ahujel?

Šodien runāju ar reālu rusaku uz ielas. Flashback no ikdienas dzeršanas laika. Normāli ar čomu jāparunā. Tas būtu stulbi šūties nost. Pietika jau, ka urbos telefonā, un teicu, ka jāatbild (izdomāti, jo rakstīju cibā). Tikai, kā vēl publiski raksta visur? Labi, ka man nav vairs abonements. Nobanotu, vairs neatbanotu. Reiz izlūdzos, lai atbano, ka nekad vairs nedirsīšu krieviem virsū, nu gōdavārc, tikai laj ļaujem strādāc man, lūc, plīz.

p.s. Elite Nazi.
Krievi ir nevērtējami, labi vai slikti. Vai ir labs vai slikts [ieliec jebkuru tautību]? Tad, kad kāds sāk spolēt savā vienvirziena valodā, tad ir jāčeko, vai viņam ir spēja cienīt tevi, un atspolēt atpakaļ, tavā valodā. Tur ir opcijas:
* bīstams cilvēks. tad labāk nevajag. pārējie visi ir operējami
* ko var izdarīt bīstams cilvēks? sagādāt pietiekami nepatīkamus mirkļus pat nepieskaroties, un situācija netiks nekā labi risināta

Drīz braucu pie L, uz S, palikt viņas mājā, gultā. Viņas tur nebūs, saprotams. Bet fak, royal vietā.
Ir misija, kāpēc. You don't have to care.

Jo vairāk es meklēju izkaisītos pelnus

Man būtu jāraksta, jārealizē mūzika

/Emma Ruth Rundle/ tas nav sauklis, vai atpazīstams trigeris. tā ir mūzika. zināms, ka man nav dotību. tikai klusi jādeg, kad tā atskan, citu sacerēta
Necenšos sadzerties, man sāp, es nelielos.

Kristīne teica ""poliamorija" ir burvīgs bandas nosaukums", apmēram teica.
not fun

/Warpaint/ vienīgais, kam ticu, un uz tās nekas nav uzrakstīts, tas ir mans. es mīlu

Pret ctulhu nevar būt pretenziju, jo ar chatGPT es taču nekašķējos.
Atsevišķas idejas mums iet unisonā. Kāds fak var būt pret to, kas nav antisanitārs, vai atklāti uzbrūkošs izteiksmē?
Rupjības? Nu, well, te neiedziļinos, jo te di* st var uz stundām, ko kurš uzskata par rupjību, bet nepiemērots outfits?! Kāds var būt nepiemērots? Šodien pat, es piesedzu krānu, pārmetu pavasara jaku, un izslāju rajonu. Nezinu, kāds dzīvnieks man tērpā – raibs, Lauras. Tak, hui, es izietu arī lateksā, kāda kuram daļa. Piķis ir, veikalā apkalpo, un visur apkalpoja laipni – neviens pat neiedziļinājās, ka esmu ļoti garās apakšbiksēs ārā. Pārējie pisiet dirst.