8.. Okt, 2024 | 11:45
Jumts pa šādām dienām, kā iepriekšējās, pamatīgi nobrūk. Šonakt bija neiedomājami pretīgs sapnis. Laikam miruši, bet nepazīstami cilvēki manā istabā, un daudz. Ņirdz par mani, ļoti ļauni apcēla, tuvu tam kā bija 2011. delīrijā, arī ņirgšana, ka visu pareizi daru, kad vēru lodžijas durvis, iziet pīpēt, ar zemtekstu par aicinājumu uz pašeni. Tikai par laimi šoreiz sapnī, ne nomodā. Un vislaik nomainās, citi pazūd, citi nāk vietā. Zināju, ka nedrīkst pieskarties, bet grūdu prom, un brīnums – viņi ir fiziski sataustāmi, un nevar aizgrūst. Es taustu sevi, cenšoties pārliecināties, ka tas ir sapnis. Bet nē, viss tajā sapnī bija ar tausti arī sajūtams. Tad no spēka mēģinu pamosties, jo tas vnk nav dzīvē iespējams. Bet katrreiz, kad šķiet, ka esmu pamodies, viņi ir tiešām istabā, tikai jau citi. Un tā neskaitāmas reizes. Pamostos, jau aizvelkos līdz galdam tīt tabaku, bet tas ir bijis vnk sapņa resets.
Mugura par sprīdi mazāk sāp. Var jau piecelties bez iekliegšanās. Ribas, cerams, tātad nav lauztas. Nu nez, ieklepojos, un jārēķinās, ka būs pietiekami nepatīkami, joprojām. Jāsagatavojas klepojot, ka labi iebelzīs. Klepot tikai galējas nepieciešamības gadījumā
Mugura par sprīdi mazāk sāp. Var jau piecelties bez iekliegšanās. Ribas, cerams, tātad nav lauztas. Nu nez, ieklepojos, un jārēķinās, ka būs pietiekami nepatīkami, joprojām. Jāsagatavojas klepojot, ka labi iebelzīs. Klepot tikai galējas nepieciešamības gadījumā