zivs - 21. Maijs 2024

Drink before the war. /Sinead O'Connor/
Viņas spotify. Tikai tagad klausos. Bija bail, ka tur būs tukšums, nekādas atbildes.

War, ir tiešām, kas notiek manī šajās dienās, mēnešos.
Laikam ļoti uzaudzēti nervi, jo visa šī kara laikā, esmu neticami mierīgs.

Atbilde laikam ir Jā. So, es gaidīšu, un centīšos piecelties, lai dotu labāko.

Izlasīju vienā ekrānā ietilpstošu leitests. Karš nav beidzies.
Ir drausmīgi nekrietni, virpināt pirkstos to, ko tiešām man velta, un vienīgo reizi dzīvē. Nefolk ir true. Esmu pie kājām, ne G.
Es nezinu ko tālāk. Neko negribu runāt.

Esmu pie abām uz ceļiem, lūzeris.
Skaidrums var būt atnesīs kādu nojausmu. Mani mīl, un te nekādas žīdu bodītes.

Couch redz visu, pateica, pirms vēl to noliedzu. Couch, Tu zini, par ko runāju.

Dantes loku diena. Palīdzēja čoms.
- Jautāja, kur ir mans kompis?
- Man pirmā athoda diena. Rokas trīc un nenormāli bail. Piedod, tādu kavēšanos. Tikko spēšu, sačiņīšu.
- Jā, izklausies nopienti. Nu, ja sprāgsti nost, saki. Aiznesīšu.
- Paldies, laikam šoreiz jā. Fiziski nav tik traki, bet domas nomierināt. Nespēju sev atrast vietu.

Ir nedaudz labāk. Bet pārvietojos kā nolēmēts. Bail bija par sadzīvi. Nu jau ir ļoti bīstami ilgi kavēts, lai kreditoriem beigtos pacietība.
Beidzot saņēmu ziņu, ka drīz sāksies intensīvs darbs. Vismaz bailes mazinājās.

Skumjas gan ir nedzēšamas, pēc rīta info apkopojuma. Viena no reizēm, kad vieglāk būtu nebūt. Es neesmu nekāds ērglis, kurš būtu lepns par saņemto siltumu un mīlestību, un tagad tik spers ārā, cik kruts. Es sāpinu cilvēkus, sevi ne mazāk. Tiešām nezinu, ko tālāk.
Esmu pateicīgs, bet man atliek vienīgi paļauties, jo rīta domas noskaidroja vēl vairāk, kādā esmu iedzinis sevi strupceļā, un daru arī pāri. Es to paša spēkiem neatrisināšu.