zivs - 21. Aprīlis 2024

Bāc, tik daudz tekstu iekrājies. Will rember ko tālāk.

Pavilka "I believe in power of tears". Tikai man vairs nav tears. Neraudu ilgu laiku, esmu dabūjis power to switch off.

Un deģenerāti nesapņo par Tūnbergu. Vnk izpist, lai pārstāj besīties. Es zinu kā dzīvē, un tās nav maucības. Beibes sāk reāli jūgties, gan jau ne visas, kad nav laba kniebiena.

Man bija sapņi par Grimes. Bija! Now vairs ne mūzikā, ne viņas šarms. Gone.

Pietiekami uzvilka X teksts, kad sabijos, ka jāsatiek viņas tētis. Viss taču kārtībā, tu esi mans boyfriends. Vai tad neesi? Es nevarēju aptvert. Klusi izmocīju, jā, esmu, un pasaule sagriezās kājām gaisā.

Zinu, ka uz diviem krēsliem nenosēdēt, bet fak, to neizrunāt. X ir milzīgs, es nezinu kas, bet ļoti labs.

Y klusāka, bet tik dzidrs ūdens, ko vnk vēl? nepazīstu.

Alko man strādā kā attiecību problēma. Un zināms, ka problēmu sākums.

Kvass vēl ļauj vārtīties pusmiegā pusnomodā. Tāpēc lielīties ar vecām spalvām.
Daudzu problēmas man nav zināmas. 21-ā es nopirku pirmo mašīnu, biju priecīgs, ka to noliek pie manas mājas, un nākamajā dienā vnk apsēdos un braucu. Sākumā pabailīgi, jo pirmā reize pie stūres, vairāk par pāris kvartāliem. Neko, jau pirmajā dienā uz 100, un pēc mēneša, kad liku tiesības, mani pārbaudīja vien kvartālus – tur nav bazara, džeks brauc easy, kā gadiem būtu jau braucis.

Kebabs, kuru pieminēju pirms dienām, joprojām uz galda. Pa visām šīm dienām viens kebabs ir visa mana paika, vēl miniatūras 2 delikatešu bundžiņas, protams, zivs un mīdijas.

Cik labi, ka vēl diena. Pēdējo naudu jāiet mēreni nokost. Drūmi, ka vienu no diviem klientiem dēļ attiecību emocijām un tai piekabinātās dzeršanas pirms mēneša+ pakāsu. Ļoti ietekmē ne vien ienākumus, bet pamatīgi arī izlaidīgo dienas kārtību.

Bet mapat, kāpēc tevi tā interesē bērnu seksualitāte? Problēmas un ciešanas ir neiedomājamas uz pasaules. Neredzi problēmu sevī?

Atkāpjos, ja pats esi bijis upuris tajā.

Kāpēc "bērnu seksualitāte". Cilvēks jau piedzimst seksuāls. Tas nenozīmē, ka viņam nav jāattīstās līdz briedumam.
Kā tēvs es devu labu padomu savam bērnam, kad viņš sāka just to, kas ir dabīgi. Nevajag nomākt to, kas pienāk visiem. Viņš neizaugs greizs.
Atšķirībā no maniem vecākiem, kuri slāpēja manu pubertitāti ar drausmīgi ievainojošiem, iznīcinošiem tekstiem. Bet neko, izaugu normāls, ļoti kautrīgs, un nevarot tuvoties meitenei, iedomājos izpist suni, ko plds Dievam neizdarīju, līdz vecumam, kad nu jau kauns vairs neko nenozīmē, un cibā var muldēt bez ierobežojumiem.
Nekādu slimu vēlmju nav pieredzē. Tikai mēli nevar noturēt, tas viss mans grēks.

Zinot savas mērauklas cibā, jā, šīs nedēļas nav gaišas, bet es neteiktu ka sātanisms izplešās, bet Dievs nekad nav gribējis mani tā izpildāmies. Vnk truli dzerot un muldam visu pēc kārtas.

Es dzirdēju sātana priesterus, 2011, un tad pamatīgi sabruku. Istabā elles dekorējumi, meitene, kas mirusi, ielocīta plauktā, cita meitene dzied vairāku personu bandā, velkoties uz šampja pudeles kakla, kailā pussy, istabā "mums ir pudele, mums ir meitene". Tas bija sātans, mēģinot mani pārņemt.
Tāpēc es neuzrakstīju to grāmatu, ka tas bija viens no mazākajiem melnumiem, visā 3 diennakšu tripā, esot skaidram, attejot no kodiena. Tā būtu sātana bībele, ja visa izstāstīta.

X gāja šermuļi caur kauliem, reāli nodrebēja, kad pirmajā randiņā pastāstīju citas detaļas no nenotikušās grāmatas.

Varbūt būtu pārdoklis, jo par visiem fragmentiem, ko atļāvos stāstīt, sliktāko un drausmīgāko neatklāju, draugi gāja sviestā, tā kā unbelievable. Bet es negribu būt rakstnieks par jebkuru cenu.

Man LND profesors ieteica biku mainīt kadrējumu, un nepieminēt grāmatā ne sevi, ne pazīstamos. Nope, ja pazaudē to pure black energy, var pat nesākt rakstīt, vai jābūt Bulgakova līmenī.

Viena no detaļām, kā mani kaunināja, kad kādos padsmit manos gados, žurnālā Liesma, nesiekalojoties, vnk aplūkoju, un patika melnbalts mākslas foto ar kailu sievieti, viņas formas, mugura, pludmales smiltīs. Man izrāva žurnālu no rokām, tētis, un vicināja draudīgi gar mammas acīm, kliedzot ārprātā "tu redzi ko viņš skatās?!"

Es vnk brīnos, kā Dievs mani pasargāja tādos apstākļos. Mamma, šajā ziņā, nebija gluži labāka. Un tā ir tikai viena no detaļām.

Vēl bija tāds klients manā agrā minibiznesā. Strādāju kā vienas personas aģentūra, ar dažiem nodarbinātajiem. Ziemassvētki medusmaize. Pasūtītās apdrukai kartiņas beigušās, un firma veņikov ņevjažet – par savu naudu nopirku 2x dārgākas, estētiskākas. Pieņemiet to kā atvainošanos. Estētiski līnijās zīmēti enģeļi, un varbūt ar minimāli iezīmētiem enģeļu krāniņiem? "Es nevaru sūtīt tādu pornogrāfiju klientiem."
Nu pzģc. Vairs nekādas laipnības no manis. Tad slāj cauri jūgendstila kvartāliem aizžmiegtām acīm.