zivs - 3. Aprīlis 2024

Runā elektro sadales skapis.
Tam nav pievienotas citas ierīces, nevar ar jums sazināties. Viss komunikācijas un vadības centrs, jau pirms pulksteņiem ir devies mājās, pēc iekšējās kārtības noteikumiem, atvienojot arī teletaipu, un uzliekot manā galvā, kā katliņā, kartupeļus pavārīties.
Vai man grūti?

Šķiet gan, ka viņi to dara ne pirmo reizi, tikai es neatceros. Diezgan neveikla sajūta, ka visu nakti k-ko dari, strādā, un trūksties ik pa laikam kājās, paej prom no ekrāna, jo nevari atcerēties, pat aptuveni, ko taisi, pat ne produkta virzienu. Es aicināju sevi, pateikt sev vismaz jebkādu uzvedinājumu. Tas, ka piesverot galvu, arī kartupeļi pārbirst, gan mani ne pārsteidza, nedz uztrauca. Vismaz kāds atsitiens no pasaules, kur pat kompjiem ieliek gigbaitus RAM, un zivīm esot atmiņa solītās 30 sek.

Skerī. Tā šodien, es atstāju stāvbrauci pie veikala, un izejot no bodes nopriecājos, ka redz cik jauki – tepat visas ērtības, tikai jocīgi, ka lukturītis deg. Es biju aizmirsis, ka šurp braucu, un neesmu aplikācijā noparkojis.

Vecumdienas, izskatās, būs vieglas. Man nekas nebūs jādomā, un jāsilda ēdiens arī. Gāzes plītij rokturi būs noņemti, un, kazi, GPS ap kāju. Būs jāēd auksts, un kur tur problēma?

Fākins, Zeva dievību kabineta, Miega apakšdievību dept., steigā mani tortiljā ierullēs, ka es te stāvu. Un pienāks arī "ta lai zibens mani sasper!", un pēc vārdiem klusums, nekas tā arī nenotiek. Un nesaproti, vai tas labi, jo Boldvins, lūk, patiešām jau divus(-as) saspēris. Es jau arī nebūtu vakarējais, bez šova padoties letāliem spēkiem. Vislabāk būtu Operas lustra.

"..I'm nobodies, wanna be somebodies..". Nemeklēšu webā, kas bija tālāk. Merilins lai paliek elpot pag. gadsimtā. Bija tolaik labi.
"Thank you for the music" /ABBA/, ko veltītu Mensonam dziesmu apsveikumu raidījumos LTV. Ja viņš neiebrauktu, viņš izrādītos nogrimmēts pāķis (tikai manās domās).

Garlaikošanās un Gaidīšana izklaidē vecu cilvēku ar lejierkasti galvā, kamēr viņš gaida paveikt ikvakara pienākumus, un tad kolapsēt zem Operas lustras, savā matracī.

Turpinājumā garlaikojoties:
Palasīju M.M liriku dziesmai. Ievērojami savādāka, nekā atceros. Lai arī, ne vienmēr sanāk izrakt pat pro racējiem, slabeņko. 90's cilvēks (zivs) bija mazāk mentāli sāpējis, tātad mazāk attīstīts. 2024-ajā tās dziesmas teksts šķiet banāls.

Fāk, kā es negribētu, ka sākusies ēra, ka mapati sāk lielīties, nevis paši par sevi, jo cilvēki tā dara, bet salīdzinot.

Tā ir bojāta pirmo pēcokupācijas gadu skaitļošanas tehnika, kam vairs nevar iebarot pat disketes. Lai nodzīvo Dieva doto, un nekad neatgriežas. Es nezinu ko par viņu domāt, stulbums, ļaunums, garīga slimība.

Viens drebošs vads, stiepjas pāri no vienas mikroplates uz otru, korpusā, un tas ir datu kabelis. Viņš pat nesaprot, ka ir ļaundabīgs, jo iestājas pret atsevišķām pretīgām parādībām, piem. pedofīliju. Un tad jau viss ir kārtībā, ja saproti to, ko visi, izņemot pedofīlus, saprot.

Tas, ka viss Windows Event Viewer ir piedzīts ar Critical Error paziņojumiem, kas noraksta tādu Os darbību, viņš neredz, jo Critical Error.
Vienkārši, mapat, lūdzu nevairojies. Ar to pietiks. Pasaulei slikti no tevis. Tad tev vajag savu atsevišķu planētu.

Vai dīzele, kāds pārsteigums, kad nākot pie samaņs, vārdi apklust, un miegs nāk kā ar lecamauklu, paspēt palekties.
Pēc sapņa aprēķiniem, istabā bija jābūt mani kauninošajai mīļajai G, un Laurai.

Kā es cirtos riņķi, ar acīm sameklēt, kur viņas varētu būt, kaut ko iekliedzos ejot ārā no sapņa, jo domāju, ka esmu sarunā, "bet neviena NAV". / NSRD / Fridrihsona cepure

Savā ziņā mierinājums. Nav jābūt džentel-pimpim (neviens cits šajā nedēlā izrādījies), lai no meitenes klātbūtnes (nekādas gaļas domas), tu reģenerētos. Un negribi sevi rādīt, jau tinoties miegā, gribot pavadīt vēl laiku pilnīgi viens.

Es sevi sludinu par Dieva iecerētajām sāpēm. Es vnk nevaru dzīvē bez otra. Nav tāds brīdis dzīvē bijis.
Visam, ko tev dod, ir jādod jau iepriekš pretī, kaut kompja simulācijā. Tevi skolo skarbi, ne skarbāk, kā tie kas piedzīvo.. fak. Un te es nekad neesmu sapratis. Man, ticami, vnk nepietiek prāta.

Paņemam bunch, šoreiz gnidri.
Pārēji pieminētie paši sevi var iedomāties. Ne lamāties esmu nācis.
Lūk, esmu šis imaginārais cibiņš, un es gandrīz katru dienu šēroju erekcijas uzlabošanas influenceru iedvesmojošos rakstus.
Problēma, actually, pastāv, bet netiek risināta pat manas attieksmes līmenī.

Gnidris: Man nestāv.
Mapats: Jā jā nevienam nestāv, bet man būs pirmšķirīga, nepotēta un pedofīlu laikam (cerams, jo neatceros) neizpostīta sēkla. Pārdošu par sevis, sievietes kā cilvēka noliegšanu.
Zivs nodomā: To visu (((žīdi))) un homoseksuāļi. Aha, pat nerunā ne ar vienu no viņiem.