zivs - 1. Oktobris 2023

286 jau ir attīstīts. Vēl nezināju, pirmie bija x86, ja es drusku vairāk zinātu par kompjiem.
486, stāvēja uzgalda, un arī G mauca stratēģijas spēli. Strādāju pie fak, kā viņu sauca, Repše, nesot lielos monitorus, un sapņojot kaut man būtu tāds. Vnk lai nopirktu skaņas karti. Nebija Asus, ar visu iebūvētu. Grafiskais procesors arī nebija iebūvēts CPU. True man ir atsevišķa videokarte. Small, bet pieturos pie spēlēm, kuras labi uzprogrammēja, lai katrs lūzeris var pavilkt. GTX 750 Ti. Bērnam ir GTX 1060. Paaudze nenozīmē, bet klase. 660 ir iespaidīgi jaudīgāka par manu 750. Pirmais burts ir paaudze, otrie divi klase.
RTX 3090. Nu jā, par to norauj kādu ekstermitāti. Nezinu, kilo meibi maksā. Esmu pat ar mieru izvilkt savu nieku no kompja, tikai kāpēc lai.

I'm trustfull. Man atdeva kretīna nomesto kompi no 5.stāva, lai apskatos, vairs tur vispār vēl kaut kas ir. Biju bez naudas, un anyway pārdevu videokarti, par pārsimt, un visu atdevu G.
Nu, protams testēju, jo nekad neappišu arī pārdodot.

Klientus, kokaīna gadā gan appisu. Izsolīju, savācu tieši beibes, viss lukss solārijā, spa, un ņihujā, nošņaucu visu izsolītās akcijas naudu. pašam nepietika. Jūs jau dzirdējāt par 14k. G un Juliānu vēl uz helsinkiem. Abas tuvu ģība. Viesnīca, viena istaba. Nenormāli uzvedāmies. Nepārprotiet, ne sex. Tikai vienu nakti. Dienā jau pilēja asinis no deguna. Beibes satraucās. Bija janvāris. Helsinki, krievu sabombardēta pilsēta, neglīta un ļoti auksta. Pusdienu vēlāk, Tallinā, jau bija tik cool, ka teicu, paliekam dienu, mētājoties acu priekšā, laikam tikai izteiksmē, ar papīra naudu. Nu, papīri, pēdējie vēl bija. Es maksāju, kad ir, nešauboties. "Nu nē, viss bija labi, neturpinam [sviestā]." Both, abas negribēja tālāk, dabūjām labāko, un viņas bija gudrākas.

Tāpēc man patīk Šveiks. Gribētos lūgt, lai tas ir atstāsts par mani.
Kārlis nav K. Par K es neko nerakstu, lol. Kārlis vnk teica, ka nekad vēl kopš Šveika nav tā smējies par epastu.

Davai drupini, tāpat nav ko darīt.
Gudrākais, skaistākais cilvēks dzīvē ir visu tevi apmierinājis. Nekad neticēju, ka man klibojot, ar nestāvošu pimpi var būt tāda beibe kā Laura. Tas vnk nav reāli. Dzīvoju tā, ka come on, bet tas nav ticami.
Viņa būtu joprojām. +

Rammstein. Man joprojām ir smieklīgi.

Sliktais ir sign. Neviena no 4 sēklām nevelk galvu virs zemes. Man vairs nepiedod.

Nu tāpēc es visu dzīvi lūdzu, nomirsti. To redz Laura, un nahui nevajag sevi nobeigt ar sevi norakstošu.
Ja ir Rammstein, mēs neko nenorakstām.

Ulvs uzdeva jautājumu cibā. Viņam ir pietiekami gadu, lai saprastu, ka jautājums sūds. Vai tu labāk izvēlotos neko nerubīt, vai būt aware. Tad kad esi aware, tev vairs nav izvēles. Tu redzi visu, arī to, ka nerubīt ir tik ļoti ko negribi. Manas sagrieztās rokas liecina, ka es visu runāto domāju patiešām. Vēl bija 60 ripas saujā, laikam 2 gadus iepriekš, mutē, pateikt Dievam, ka I truly trust everything I got, everything You give.

Tā patīk HIM. Vnk esmu tā, ka mani var mīlēt. Nu, nolaidies esmu. Bija kruts džeks.

Ai, šis teksts gan nav īsti. Manipulācija. In joy and sorrow. Tad ir jābūt stulbākam. Man tiešām ir tik daudz, ka nespēju apkopot. Vispār neko. Pilnīgs muļķis. Esmu domājis arī par šo. Redzu mirdzošus prātus. Mans nav, bet griež 12 kodolos. Wtf?

Ak jā, aizmirsu piebilst, 12 AMD kodolos, ne Intel.
Kompis gan griež Intel kodolus, joprojām tikpat jaudīgus kā 2015. Jocīgi, ka 8 gados tehnoloģija piedāvā to pašu. Lētie jaunu kompju piedāvājumi nepārsniedz manu kompi. Nu laikam jauns ir jauns, ar tiem pašiem parametriem.

Visi dzirdēja, ka nobrucināju 3 dienu darbu. Ideāli, līdz pēdējam, un papist pustundā. Pārliku vēlreiz sistēmu, nu jau nedēļās, pofigā, palēnām. Vnk spurdz, nav vispār lagu.

Bija top 3k mēnesī 2022, un redzējām, kas ar mani notiek. Pilnīgi skaidrā, tuvu pusgadam (tikai 5 mēn), bet ej nu nahui ar tādu skaidrību. Ne tev, ne kādam tādu vajag.

Ja jāskaidro, nereāls robots. mašīna, ctulhu. es redzēju sevi spogulī veikalā. Zombijs. Domāju kāds cits, vecs krievu mužiks. Tiešām kļūdījos nejauša leņķa spogulī. Dzerot šovasar, es izskatos nenormāli labāk.

Nu, alkohols. Laura reāli nesitās, arī ja minēju, ka varbūt reizi gadā, slinki vīna glāzi.
Rādīja man fb joku.
Uz klints malas pāris sarunājas.
- Vai tu manis dēļ tiešām darītu visu?
- Jā (nešauboties, džeka atbilde)
- Lūdzu pārtrauc dzert.
Nākamais kadrs, džeks vnk ar kicku nosper no klints savu beibi.

Vēl ir anekdote. Nekad nejautā, tu izvēlies mani vai alko. Nevajag zaudēt jau pirmajā setā.

Uzzināju, ka šon sestdiena. Sēdēju rajonā vēlu vakarā, un domāju wtf. Ak jā, sestdiena.
Tik intensīvi viss krievos. Muld, kliedz. Neviena latvieša. Lai šī pasaule iegāžas tur, kur viņa jau ir. Lepni krievi, lepni ar to, ka ir tārpi. Ļaunākā tauta pasaulē. Mēs ar gnidri saprotamies. Abi nacisti. Tikai esmu gan vācietis, gan ebrejs, un man viss patīk.

Viņai smaga vēsture. Bija gaišzilām acīm, stalti, gaišiem matiem. Tupie mongoļi slepkavas, izvarotāji, un vēl staļins (osetīns gan), kas piebeidza palikušos no inteliģences.

Ak jā, man reāli pasniedza šovu. Es neko tā īpaši nefokusējos domāt ko sliktu.
Dzirdēju no vienas no grupām, kādu sūdu, kam noteikti nepietiek naudas, sakam citam "es tev nopirkšu bmw".
Bmw? Joprojām? Tie tārpi nekur nav tikuši n-tajos gados. X5 ir konkrēts krievs. Esmu ieskaldījis sev galvā. Pat ikoniski dirsies, principā, iedzēris, ar nekaunīgu X5 idiotu, kas man brauca uz kājām, tukšā stāvvietā, un viņa sievieti, kurai vēderā ir nākamais krievs.

Krieva smadzenes ir bmw. Pazīstu arī citādus. Pazīstu, tas nozīmē ko citu. Ļoti krutus, jaukus. Base ir tādi kā rajonā. Joprojām nav bijusi iespēja runāt angliski ar stāva tupo krieveni, kuras bērni nesaprot sveicienu latviski. Šon vispār parādīju kādu random žestu, neviena vārda.
Viņi tiešām nemāk. Vīrs stostījas k-ko latviski, ļoti nepārliecinoši, kad stāvējām pīpējām ārā ar G un viņas puisi, un puisis arī nav uz mutes kritis, uzrunāja viņu ejam vnk tāpat vien.

Protams nekas nav 100%. Mani vārdi toč.
Smieklīgas komēdijas ar dievināmiem krievu aktieriem. Tas bija ko vērts.

YT tika līdz Tool.

Nu, ir tā, ka nav jādzīvo 50 gadus lai rubītu.

Jauns puisis, laikam pirms kādiem 20, tātad laikam 10 jaunāks brīnijās, ka par Air koncertu es aplaupītu, ja nebūtu naudas biļetei. "Tikai par Tool es varu ko tādu iedomāties".
Man nepienāks rubīt, sanāk, nekad.

Air taču šeit vispār nav minēts. Tik daudz klausījos no visa, kas viņiem ir. Tālāk nav reāli. Apnika katru minūti, gadiem.
Vēl drogu pieskaņa, kad uzliku kaseti, un pirmo ecstasy dzīvē, vnk gaidīju kas būs. Grozījos, šūpojos darba krēslā "tad tas ir tas? fāk, es nevaru noticēt". Mm, ok have fun. Beibe kas strādāja pie manis, un jau bija mēģinājusi. Atstāju tevi izbaudīt. Beidzās darbadiena. Pie manis visi darbā jutās labi. Maksāju protams max ekonomējot, bet sirds deva prēmijas naudā.

Lāčplēšiela sākās vispār ar to, ka es teicu, es visu maksāšu. Mājas un birojs. Pirmo pusgadu spēju maksāt. Izlēcieni Ziemsvētkos, gandrīz 1x gadā, kad ir nauda. Man viss juceklīgi ar naudu. Nevaru izstāstīt, jo tērēju uzreiz visu, kas kabatā. Excelis, bet tas tikai skaidriem cilvēkiem.

Why?
Dead can dance "I dont believe you anymore"
Viņi ir ļoti gaidīti, reti klausīti.

I dont believe you. Sanāk, jāiesaka visiem. Man pašam viss kārtībā. Es jau sen esmu citā pasaulē. Tā tikai kaķīši spēj domāt.

Nu jau garlaicīgi.
Šuvu tā normāli. Smagas ādas gabalus. Farcovšķiks, biju Baltkrievijā. Tur neizrādījās nekādas iespējas. Pastaigāju agrā rītā salstot, vnk nopirku ādas gabalus. Uzšuvu sev jaku. Reāli tik traku panku jaku, ka reti saņēmos uzvilkt.
Viņa bija neticama, meibi G laukos vēl ir.
"the boy is scared", nolasīja kino rindā ārzemnieces no jakas apkakles. Tur bija Scared..
Atdarināju kalkulatoru. Mācēju uztaisīt "mission to be numb" lai izskatās, ka reāli elektronika rāda burtus. Iešūts krūtīs. Es spēlējos ar to, ko tagad visu laiku jāvāc. Gribēji? Negribēji, vnk lāsti laikam un žēlastība.
Nu jaciņa bija tāda, ka nezinu cik varētu ebayā šodien paprasīt. Taču nevar aprakstīt. Pastāstīju tikai 2 detaļas. Mašīnu nopirkt noteikti.
Cyberpunk I was.

Lai kādam sekojošam loģikai, pēdējo darbu, salikt piedurknes kopā ar muguru, krūtīm, uzticēju pro šuvējai. Mammas Austrumvācijas šujmašīna nevar palikt. Jāšuj cauri 4 ādas sloksnēm.

Rakstīts. Vēlreiz, jo reāli smieklīgi.
25min no ziepniekkalna, vēl ieiet dušā tajās ieskaitītajās minūtēs, un nafig paspēt uz braucošu vilcienu. apmēram iknedēļas stafs.
Reiz bija tik slikti, ka tikai aukstais vagons atlicis pieejams. Visi reāli salst. Labie krievi izvelk šņabi, noliek tieši uz galda vidus. Pamats reāli pist. Es nē. Pilnīgi noteikti. Man riebās šņabis.
Fāk, ielēja pilnu 200 glāzi, nemīz. Padzēru kādu 1/4. Tā nenotiek. Davai visu. Tu mums reāli rūpi, varbūt tā viņi teica, neatceros.

Nākamais, pamostos uz bagāžas plaukta. Celies, jau Kaļiņingrada. Nedzerošs, paģirās pakāsis visu, ziemas jaku ziemā, pasi, pat džempera nav. Atradu savu džemperi tējas gatavošanas skapī kā lupatu. Naudu nepakāsu. Todien bizness neizdevās, nopirku jaku, pa lēto, un vislaik salu.
Kā mani pavadones lamāja. Apžēlojāmies, atvedām uz silto vagonu, pagulēt, bet vemj no plaukta cilvēkiem uz galvas. True. Jūs visi gribētu manu dzīvi.

Farcovšķika stāsti.
Nekaunība auga augumā. Kaļiņingradā cilvēki stāv rindā pēc 1 paciņas margarīna. Nekādu problēmu vispār ignorēt rindu, un samaksāt par 2 kastēm. Vēl jokoja, skat mums kāda glīta meitene, uz nosarkušo beibi, jums būtu glīti bērni. Mani tas neinteresēja, pat joka formātā. Kastes dabūji, pis prom. Rīgā atvedot, mēnešalga momentā. Tādi bija 199-ie. Daži mēneši.

Strādājis esmu ar rokām arī fiziskus darbus. Ķieģeļu vagons laikam ir iespaidīgākais. Ar manu mazo augumiņu, ar rokām izkrāmēt kādu 1/3 vagona. Jauns, atbraucu mājās, tēju nevarēju noturēt rokās. Naudu par ķieģeļu krāmēšanu maksāja ne maz. Bet nu nafig, es nepadevos līdz rītam, jo biju apsolījis, otrs džeks aizbēga. Tāpat neizdarīju, vagonu neizkrāmēju, atstāju uz sliedēm, un protams atnācu pēc piķa, nedaudz nokaunināts, ka nobremzēta satiksme.

jā jā, tāpat kā džeks nošķēlies no pastāvīgās ballītes, mums atvēra durvis, un pateica "dzīve nav nekāds rokenrols".
varat iedomaties ballītes ahuju. mūsu draugs pēkšņi nomainās pa 180. jau 20 gadus vēlāk, ar viņu viss ir kārtībā. jūs saprastu vairāk, bet laikam tikai Lauras vārdu pieminēt ir stils.
ja nu viņa pati nepamanīja, tikai vārds, un nekādas personīgas detaļas. man pietika ar to kaunu par tādu idiotu 2022, un iepriekšējos gados.

runa ir par cieņu, ne kaunu. kauns ir tad, kad pārkāp cieņu.