zivs - 4. Maijs 2023

Šķiet, gribās atkārtot no rīta dzirdēto. Ir bail. Par sevi (bet ne par citiem, ar citiem viss kārtībā). Mākslīgais intelekts, vnk kompis.

Nemīziet. Emergency kārts ir izņemta tiešām pamatoti. Tas nebija saistībā ar mani. Savu š risināšanai man nevajag special kārtis, jo tās ir visas tādas.

Varbūt tev draudziņ ir šizofrēnija?

Nu nē, maniakālā depresija, ja paši sev psihiatri. Tik daudz ir sēdēts uz alko, tik pamatīgi un ilgstoši, ka šis stabili nav alkoholisms. Tas ir redzēts kravas sastāviem. Un te maza mašīnīte piebrauca, kad mēnesi dažas dienas padzer, dažas nē, un arī dzerot pilnīgi clear, un viss – būtu pilnīgi čau?
Norimties var tikai ar alkoholu. Var elpot. Tas nav raksturīgi pat ilgiem, gadus pārbaudītiem kodieniem. Alkoholisms man, arī krāšņajā iesaiņojumā pilnīgi easy varētu notupēt 2 nedēļas krūmos gaidot, un tas nekad nav mainījies, viņš tajā ir stabils, nerunājot par to, ka pēdējā laikā, pirms šī, bija kļuvusi vēl neienteresētāka pieeja. Ir vecīt damage. Pats tu neatradīsi kur tieši vadiņi pārdeguši.

Konkrēti sev skaidroju, ka ne pūdelī ir būšana. Pirmās 5min bija ok, atkal sāk vilkt zirgu deķus pār acīm. Vieglāk pieciest, un var pat vieglāk uzrakstīt, bet no cure

Kā sākās panki? Priekš manis, stingri vēlāk pēctam. Ar bērnības draugu gājām uz Vecrīgu, atrast pagrabus, kur var ielīst. Tobrīd viss vēl bija wild, nesakārtots, un varēja atrast. Tas bija apmēram tas pats romantiskais spoku stafs. Mazas peklītes meklējām, no kā baidīties.

Ieklīdu Krāmenē, tobrīd vēl pilnīgā pagrabā. Man, paipuisītim, tas bija šoks, ka pastāv arī tāda pasaule. Cilvēki (nedaudz vecāki par mani) labvēlīgi, bet sajutos tur nepiederīgs un nepareizs, dumji ieklīdis.
Secību neatceros gan. Ap 1986 skolā uzzināju kādu info. Kāds zināja kaut ko, un kā par kaut ko nelegālu, bijībā jautāju "Kur viņi dzīvo?". Biju iedomājies, ka viņi ir tik nelegāli, ka pagrabos, vai vispār nevaru pat iedomāties kur. Skolas biedrs, izbrīnīts "Kā? Dzīvokļos".

Mani vienalga tur aizvilktu. Viss, ko par to virzienu uzzināju pamazām, man noglabājās kā autoritātes.
Ar īstiem pankiem tikai reizi, jau pēc 20, nosvinēju kopā vienus Jāņus. Biju atmatā, cik kruta.
Pats gan, tikai ar attieksmi esmu piedalījies, vispār ārpus tā žanra.

Neiespējami. Ātri iečekot ierakstus, un mudīgi tekstot, kas jau uz mēles. Man patīk zivs.
Srsly? Identiski? Ar 20min starpību?
Not a good game. I used to, but not anymore. Pats iesaistījies, jo bija interesanti, un ne tikai. Not. Too far. Te es apstājos.

Nebija brain, ka vispār. How to get out?
Sākas damage, ne pret mani.

Fāk, adrenalīns, un speciāli paēdu, kaut kā savākties nolikt sevi gulēt pēc 4 naktīm.

Miedzenītes, ko vajadzēja darīt jau vakar. Kas tev pret miega zālēm?
3 + 2. Bēg. Now.

Pc power off. Tā pārbijies

Ļauna spēle, pateikt, ka biju jautājis L, vai goldie ir viņa.
Asinis no adrenalīna pa degunu.
Šis jau ir ļauni.
Zivi nebūtu žēl dzēst, noseivot image, jo kādreiz bijis ok, bet web taču paliek.

Pat pielīda telefonā, godīgi jau zem segas, steigā izrāvis kompim štepseli, ripas zem mēles.
Got a new shit. Manson sāk griezt prātā. Ar 3+2 nepietiks.
Nezinu kas ar mani noticis. Katru dienu, jau pirms šīm, vājprāts tikai pieaug.

Un pārbijies, jo savā vājprātā sāk taisīt hūniju, nesmieklīgu.