zivs - 31. Marts 2022

šorīt dzirdēju mammas aprūpētājas mierinājumu mammai, ka esmu pats to izvēlējies, un te neko nevar iesākt.
mamma ir izmisumā. raudot lūdzās, lai beidzu dzert un sāku strādāt.
es arī tā gribēju - lāpījos, lai pieķertos pie darba. tikai guļu, pat nevarēdams normāli iemigt. domas sasniedz, tikko beidzas pāris kokteiļa malciņu 15min feikais miers. guļu apģērbā, 2 ned nemainītā, ar ko eju arī ārā. guļu un domāju arī par vienīgo pasūtījumu, kas palicis, lai nenoslēgtu telefonus man un mammai - abi uz mana vārda. šausmas pat knapā reibumā.
jau fantazēju, ka varētu iziet pēc papīra receptes pa dienu, tādējādi daļēji apmānot mammu, vnk izejot pēc stiprāka spirta (un vajadzīgās receptes).

lūdzu, brāļi un māsas, vai māsas un brāļi - please, keep out of total danger!
vēl varbūt var pasapņot - nopirkt tik, cik vispār spēju saliet mutē kādā pusstundā, un jau tagad iet naktī apgulties mežā, negaidot, ka turp ir ceļš, atlaižot rokas. bet nav tik auksts, nenosalšu. varbūt to neuzskatītu par pašnāvību. bet es neatlaižu rokas. es nezinu kas tas ir, bet pēc tā tas izskatās

pāris mēnešiem iepirktais amf beidzās tajās Vovas dienās. tā es lietoju ļoti reti un ļoti ļoti maz - reizēm paskatījos plauktiņā - 2g uz 2 mēn ir kā efektīvāka kafija. tagad palīdzētu visu pasūtīt nahui, arī savas domas, bezspēcību, un knapo reibumu - vnk strādāt, paskatīties neapreibušām acīm - pasūtīt sevi nahui

pamodos no cieša stundas miega. ieraudzījusi mani ejam pīpēt, mamma vaimanā, kas ar mani noticis. lai nāku pastāstīt, mīļais bērns. stāsta raudot, ka ar visu varu tikt galā. ka esmu stiprs, un lai nepadodos. kodē šobrīd labiem vārdiem.

balvā par piecelšanos gribu mīlestību. mamma jau tā mīl ar visu sirdi. ko vēl man vajag? tikai vēl nieciņš atlikušā kokčiņa ļauj ierakstīt cibā. guļu un elpoju kā līķis, nemainīgu grimasi, atvērtu muti, dziļu, smagu elpu.

mamma saka, ka ja nav pieejams amf, vnk neesi lupata, nepalaidies.

es netraucēšu tos cilvēkus, pārāk cienu, lai dzenātu man dabūt

ja neesmu pilnīgs muļķis, man balvā neko nevajag,
un ja būtu sajēga, tad mīlestība ir bez šantāžas.
ja nebūtu deprī, nedomātu, ka saņemšu vien turpinājumu tukšai dzīvei, kurā ir vai nu skaidrs prāts un tikai darbs, vai... pretīgi rakstīt.

nekas man nepienākas, un nevienam, by default. pat šobrīd nespēju neredzēt, ka viss ir pieejams.
vnk čūska tūlīt aizrīsies ar savu asti

varbūt viss sakārtosies. iedotai cerībai ir milzīga nozīme. tikai ķīmija smadzenēs vēl guļ un smagi elpo.
mūzika tur ir blāvas atskaņas.
man saka, tu izklausies skaidrā. tā arī cenšos, tikai izrubīt uz to brīdi, kad redzu, saprātu, nezaudēt to

brīvajā laikā skriet piedzīvojumu šūteri, panku komiksu Borderlands.
man patika tāda dzīve. mimimāla garīgā informācija, darbs, borderlands. citas jau nav. par Lauru nedomā. kaķis visur tev seko

tev taču esot ekselis, tev noteikti jābūt plānam.
viņš JAU pastrādāja tavā vietā.

tikai
razognatj etu smurj
/B. Grebenščikovs/

bateriju tikai kur? ārsta zāles, kas neizvēdinās, bet no līķa piecels līdz zombim. plāna iesākumam vajadzētu pietikt

ārā ir forši, pat drūmajā ziepenē. ja es izietu reizi dienā ārā, arī ne kodienā, meibi justos labāk.
mēdz būt 2 nedēļas vnk blenzt monitorā, neizkustoties. skaidrā grūti paskatīties pat uz tām deviņstāvenēm savā kaļiņingradā, kur nu iet to ieelpot plaušās

vēl nezinu visu par atiešanas plānu, un veikalā divi muļķi grūstīja viens otru. tev toč pietiks, un ja nu nepietiks? kamēr tas pretīgais tirgus, krāmēju grozā, aizmiedzis acis. es tur nepiedalos, vnk redzēšu pie kases.

im not there, its not me
/fckn radiohead/

dzeja nekad nav uzrunājusi. es nemāku tādā formātā domāt.
taču savienota ar mūziku, tā kļūst par liriku, un tad plēš dzīvu vaļā.
varu citēt rindas no visa mūzikā, kas aizkustina un palicis prātā. pašā skaistākajā veidā izteiktās domas/sajūtas/atklāsmes. tas ir pāri visam ar vārdiem formulējamam.

vēl tu vari iecerēt
neko necerot

/nsrd ar Akurāteri/

launching plan A.
3,2,1. šajā ceļā negribu pazaudēt skumjas, jo tās nepieder depresijai, bezcerībai