8.. Aug, 2021 | 00:07

saprotat, ka pāris rakstzīmju apmaiņa ar cilvēku, maina visu kā tu jūties, kā izkārtotas zvaigznes, kuras man vienalga kā izkārtotas, bet es nevaru neko pārstāstīt

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


8.. Aug, 2021 | 00:38

ja vēlaties ar "savu" cilvēku runāt, klausieties, un lai lūpas varbūt veido skaņu, to neizrunājot.

vārdi ir bizness. kad jāstrādā, lietojiet. pat melojiet (tā es nedomāju, tikai smejos par vārdu trashy dabu)

es varētu viņā skatīties, klausīties neko, jo kad viņa nerunā, tas ir vislielākais ko viņa saka. viņa negrib neko pateikt. tas ir pilnīgi next level. nav definīcijas

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


pirms simts gadiem

8.. Aug, 2021 | 00:52

oi, dumju narkomānu stāstiņu neesmu te vēl uzrakstījis. bet ir vērts, jo nevis vnk runāt gribas, bet apliecinājums kosmosam.
stāsts:

sēdējām ar bērna mammu naktī, runājām, (visu stāstu ļoti īsinu, lai noturētu jūsu uzmanību) atceros par K., un kā viņš, draugs būdams, ne reti mani ievērojami sāpinājis. un tad es sāku raudāt ar asarām, ļoti atklājoties, cik mani tas ir sāpinājis. smadzenes apgriezās otrādi. ir vienalga, kas tad notiek. tālāk bija kosmoss un es varu nah nodzēst visu tālāk rakstīto.

biju ļoti high un tas bija kā burbulis, kur viņu ievilku. viņa sajuta visu. pārsteidzošais, ka viņa sajuta arī visu nepateikto, un ar vārdiem jautāja par emocionālo, kāpēc nosvārstījos. to viņa nevarēja nekādi zināt, jo tas bija deep deep feeling. arī tālāk viņa vnk brauca pa manu emocionālo dzīslu, un visus kodus/domas tulkoja vārdos.
tā laikam ir dzīves lielākā pieredze. domāju, reti kas tur bijis, un tāpēc vnk neairē po žizņi. es neesmu par to lepns, tā bija žēlastība

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


8.. Aug, 2021 | 02:01

dzerot un rakstot nekad nav laika leitestiem. obižaeš. doom un miseni gan jāredz

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


8.. Aug, 2021 | 02:29

man ciba ir viss. reāli viss ārpus darba tam nav nozīmes, ka cibā satiku cilvēku(s), ko mīlu. te nav tādu, kas dzīvi padara neciešamu. vienalga, ka esmu monstrs un izgrūžāms, tiem kas citādi redz pasauli. /reāli riebīgs, es neesmu tik nesmuks/

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


8.. Aug, 2021 | 04:19

esmu narciss, un tas laikam ir sliktākais kas var notikt, kaut kādus varmākas neskaitu. nezinu, vai esmu, taču ļoti fokusējos uz sevi.
arī mana draudzene teica, lūdzu neesi, saprazdama, ka to nevar ietekmēt. viņa nevar ar tādu būt, tas viņai šķiet vispretīgākais. cilvēks-narciss ir strupceļš.
kāpēc jūs domājat, es sevi apjūsmoju, un tik ļoti negribu būt?
pasaule ir viena izvemjama cilvēka izmērā

Laura ir kaut kas ļoti liels. laikam tikai cilvēks, Dievs viņa nav. viņa ir no debesīm šajā pārpratuma zemē. lai neviens prolaiferis pat nemēģina teikt, ka vajag studēt ar riebumu garām minamā Turībā (cenšos tur garām nemīties, lokāli bieži sanāk), skriet, paņemt hipotekāro, iesauļoties, un visādi citādi sapist sev dzīvi. tāda cilvēka nav, viņa vnk nav, Dievs viņam arī to piedos

par beibi, rakstīju. labāk nē, jo no manis teksti nav komplimenti, lai cik es locītos savā uzvalciņā. nav menti. arī labi

es nezinu, kas tas ir. es negribu būt piekauts, bet ja tā, ka gaļas gabals, kurš neizdzīvo, nezinu.
vārdi totāli strādā. cibā nedomāju visu teikt

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


8.. Aug, 2021 | 05:35

laikam drīz ieš gulēt. ar wellbutrīn aplipis pirksts. vai tiešām tāds idiots, vientiesis? aizdzīt beibi ar katru teikumu.
ja vien viņa lasītu. es varu rakstīt. tas vsp ir vienīgais ko varu.
es gribu norm ģim dzīvi. viņa laikam arī. tgd lkm zinu.
tam vajag naudu.
tas ir challenge

│Ҩ│ | knābt {1} mēģinājumi | Add to Memories


8.. Aug, 2021 | 06:18

nē nu piz;gec, kla nonākAM LĪDZ PApīra burtnīcai

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories