28.. Nov, 2013 | 00:52

Gājām ar kādu man nezināmu cibiņu pa Rīgas centru, runājāmies.
Mani nemulsināja tas, ka cibiņš ir tumši zilā plīša lāča kostīmā, ar atsegtu, kailu augšdaļu.
Zem plīša kostīma bija saskatāms liels māmiņas vēders.
Tikai tad kad nepārtraucot sarunu, cibiņš uzmeta akrobātisku "ritentiņu", milzīgām krūtīm nošūpojoties, man pieleca, ka tā taču ir cibiņa.

Nu esmu pamodies, un varu sākt nakts darba cēlienu.

│Ҩ│ | knābt {4} mēģinājumi | Add to Memories