zivs - 13. Augusts 2010

Jāsākas ar vilcienu, kurā pa grīdu izkaisītas telšu formas spēļu figūriņas.
Izkāpjot, tā nav vis pietura, bet fanī pārtijs, ierīkots pamestā lielā mājā.
Esmu ar S., kuru sapnī sauc Ieva - viņa te daudzus pazīstot, - esot forši.
Jā, cilvēki izskatās savējie. Tikai baigais bardaks: diezgan liela nekārtība un piedrazots, kā jau pamestā mājā ar izlūžu grīdu uz lejasstāvu.
Viesu daudz un visi vislaik pārvietojās pa telpām, skaļi sarunājas, apskaujas, 1 pārītis pat drāžas.
Manā virzienā lido divas mazas ripas - zila un sarkana. Laikam redzams, ka vēl nevaru iejusties. Domāju gan - visi tik dzīvīgi, bet es taču esmu miegā.
Tā nu ar davātajām ripām saujā tāds miega šļurbans tieku grūstīts, nevarot ne tās apēst ne nobāzt kabatā.
Būdams regulāri kādam ceļā, vislaik kautko apgāžu; un te ir tik daudz saplēstu stiklu, ka ripas tiek piemirstas un ballīte izvēršas par stikla lausku vilkšanu no plaukstām, locītavām. Sāku jau izpelnīties nosodošus skatienus. Bet kamon, kā var izrēķināt jūsu neparedzamās un straujās trajektorijas - jūs jau mani kautkam uzgrūžat. Un fak kas tas par bardaku, ka viss ir vienos stiklos - uz zemes un uz priekšmetiem?
Tāds stilīgākais bariņš (a la SC interesantākais gals) nolūko mani kā drazu:
- Kas viņš te tāds?
- Nez. Bet gan iejutīsies un mainīsies.
- Tādi nemainās.
Meitenes gan jaukākas. Ir pat kas uzsāk sarunu un cenšas sadraudzēties.
Jā, bet kur Ieva? Aha, tepat vien ir, un atkal nozūd.
Viens džeks skumīgs dodamies uz vilcienu man saka:
- Rīt man jāiet uz cietumu. Zini sieviešu cietumu Iļģuciemā?
- Nu jā, bet vai tad džeki...?
- Jā, man tāds spešal kraims - kodu uzlaušana un pilns kompis ar bērnu pornogrāfiju.
- Mjā... Fak, un uz cik ilgu?
- 200 mēneši.
Turpinu vilkt stiklus no plaukstām, apstaigādams telpas, meklējot Ievu.
- Ieva! Kāds zina kur ir Ieva?
- ...
- Jā šī ir līdzīga, bet manai ir citādi mati.
- Nu tad varbūt citā klasē.
Ā, skaidrs - tātad šī ir bijusi skolas ēka - tāpēc tik jocīgs iekārtojums.
Nu nē, bez kurpēm lejā nekāpšu - tie fakinie stikli.