modinātājs zvanīja 40min
29.. Jun, 2010 | 12:04
│♪│: (in my ears) Astro-n-out - Ketamine
Nav tas dīvāniņš nekāds no Freida muzeja izzagtajiem eksponātiem.
Vakar iekritis miegā, šķiet, pirms biju paspējis nolikt galvu uz ķisena, modos no dīp-pjūr-slīp-es-e-baļķis.
No prom skrienošajiem sapņiem tik sapratu, ka tie bijuši līdzigi rāmi kā iepriekšējā diena:
Piektdienas Rīga, novakara saule.
Kautkāda hipiju kartona košļāšana pie Bērnu Pasaules, gaidot skā-rtiju.
Maigs slinkums un neorientēšanās savā paša Rīgā, kas nu iekārtota savādāk.
Izmetīs loku pēc džina, kaut lielu un aplinku, bet ērtu.
Pilsētas autobusam, izrādās, ir vecajiem mikriņiem līdzīgs atvāžamais papildkrēsliņš, tikai ārpusē - bez roku balstiem, bet ar atzveltni.
Zeltītas ielas, silts vējš sejā, zem kājām var redzēt asfaltu skrienam.
Un tad šoferīts sāka uzvesties kā itāļu taksists, vakardienas Džarmuša filmā.
Nav arī kur pieturēties, nolekt nevar - pretī brauc mašīnas, arī vieta vistālākā no šņabenēm un centra.
Fak, nevarēju pastaigāties kājām? Romaņķiku caur bērnības rajoniņu sagribējās?
Laikam jau beidzās labi - "titri" bija krāsainā istabā, ar krāsainiem džemperiem, šallēm, draudzīgiem cilvēkiem, gaidot skā-rtiju, siltai saulei zemu esot.
Vakar iekritis miegā, šķiet, pirms biju paspējis nolikt galvu uz ķisena, modos no dīp-pjūr-slīp-es-e-baļķis.
No prom skrienošajiem sapņiem tik sapratu, ka tie bijuši līdzigi rāmi kā iepriekšējā diena:
Piektdienas Rīga, novakara saule.
Kautkāda hipiju kartona košļāšana pie Bērnu Pasaules, gaidot skā-rtiju.
Maigs slinkums un neorientēšanās savā paša Rīgā, kas nu iekārtota savādāk.
Izmetīs loku pēc džina, kaut lielu un aplinku, bet ērtu.
Pilsētas autobusam, izrādās, ir vecajiem mikriņiem līdzīgs atvāžamais papildkrēsliņš, tikai ārpusē - bez roku balstiem, bet ar atzveltni.
Zeltītas ielas, silts vējš sejā, zem kājām var redzēt asfaltu skrienam.
Un tad šoferīts sāka uzvesties kā itāļu taksists, vakardienas Džarmuša filmā.
Nav arī kur pieturēties, nolekt nevar - pretī brauc mašīnas, arī vieta vistālākā no šņabenēm un centra.
Fak, nevarēju pastaigāties kājām? Romaņķiku caur bērnības rajoniņu sagribējās?
Laikam jau beidzās labi - "titri" bija krāsainā istabā, ar krāsainiem džemperiem, šallēm, draudzīgiem cilvēkiem, gaidot skā-rtiju, siltai saulei zemu esot.