LSD
20.. Sep, 2024 | 04:38
Pink Floyd - The Dark Side of the Moon
Mēs atbraucām ar draugu uz laukiem. Viņam pirmais, man otrais LSD trips. Ieriķi.
Maz psihedēlijas. Sākums bija, ka draugs teica "nafig joslu krāsojumi, ja ir tikai skrejceļš".
Man bija komforta mašīna. Iegulies sēdeklī, un vnk guli braucot, skaidrā. LSD bija lidmašīna, gaismas skrien, pēdas ir pūpēži, sāk pieaugt altitude. Pilnīga kontrole, bet satiksmes noteikumi izplēn.
Meitenes (bez LSD) atņēma mašīnu, jo pilnīgi ignorējām CSN. Braucām droši, bet kā gribam.
No rīta, LSD norietā, es paņēmu savu mašīnu, viens, laukos, un uzkāpu uz šosejas, laikam pirmā depresija dzīvē, reāli izjusta, un atlaidu pilnīgi tā, ka man kļuva bail. Vidzemes šoseja, vietām ledus, es neko nezinu no ceļa. Aizmugures piedziņa. Labi nēsāja pa lauku ceļiem, pirms šosejas. Rīta saule acīs, un mūzika bliež. Prāts jā, pilnā saķerē, bet es muļķītis vienkārši gāžu, nezinu, noturēšu mašīnu vai nē, nenojaušu cik saķere, jo mainās asfalts ar ledu. Gāzu cik vēl neesmu pārčurājies no bailēm.
Atgriezos, visi gulēja. Neviens nezināja, ka es 50/50 [ne]nositos.
Klausījos uz šosejas kaut kādu agresīvu underground. Vēlāk pa dienu Pink Floyd. Neviens neko nenojauta.
Viņi snowoja. Kad man bija jāsnowo, stila ieturēšanas pēc, es pofig turēju kāju no mašīnas ārā, jutos "man viss šodien jau ir bijis, es paliku dzīvs. man konkrēti šodienai pietiks ar Pink Floyd"
Latvijā Pink Floyd dzīvo vidzemē. Nu, tā sanāk
Mēs atbraucām ar draugu uz laukiem. Viņam pirmais, man otrais LSD trips. Ieriķi.
Maz psihedēlijas. Sākums bija, ka draugs teica "nafig joslu krāsojumi, ja ir tikai skrejceļš".
Man bija komforta mašīna. Iegulies sēdeklī, un vnk guli braucot, skaidrā. LSD bija lidmašīna, gaismas skrien, pēdas ir pūpēži, sāk pieaugt altitude. Pilnīga kontrole, bet satiksmes noteikumi izplēn.
Meitenes (bez LSD) atņēma mašīnu, jo pilnīgi ignorējām CSN. Braucām droši, bet kā gribam.
No rīta, LSD norietā, es paņēmu savu mašīnu, viens, laukos, un uzkāpu uz šosejas, laikam pirmā depresija dzīvē, reāli izjusta, un atlaidu pilnīgi tā, ka man kļuva bail. Vidzemes šoseja, vietām ledus, es neko nezinu no ceļa. Aizmugures piedziņa. Labi nēsāja pa lauku ceļiem, pirms šosejas. Rīta saule acīs, un mūzika bliež. Prāts jā, pilnā saķerē, bet es muļķītis vienkārši gāžu, nezinu, noturēšu mašīnu vai nē, nenojaušu cik saķere, jo mainās asfalts ar ledu. Gāzu cik vēl neesmu pārčurājies no bailēm.
Atgriezos, visi gulēja. Neviens nezināja, ka es 50/50 [ne]nositos.
Klausījos uz šosejas kaut kādu agresīvu underground. Vēlāk pa dienu Pink Floyd. Neviens neko nenojauta.
Viņi snowoja. Kad man bija jāsnowo, stila ieturēšanas pēc, es pofig turēju kāju no mašīnas ārā, jutos "man viss šodien jau ir bijis, es paliku dzīvs. man konkrēti šodienai pietiks ar Pink Floyd"
Latvijā Pink Floyd dzīvo vidzemē. Nu, tā sanāk