14.. Aug, 2024 | 01:08

1988, laikam. Es biju nopircis pirmo mopēdu. Pērāmies ar draugu mājās. Šperriņš lāgā neiet. Caur lietu, slapju vēju pērāmies, apstājās kāds laipns cilvēks, ļāva rīkoties ar viņa instrumentu kasti. Draugs, "siļķe", visu zināja, kas jāregulē.

Tad bija Inga, un tuvojas skolas disene, ir Ziemassvētki. Mēs stāvam ar draugu uz šosejas, un salstam. Es pirmo reizi dzīvē dabūju tādu puiša injekciju. Nezinu kas man tur iepēra, bet tā nebija meitene. Vnk blood rush, tev pieslēdzas tas, kas tev nekad nepāries.

Viņas dzimšanas dienu joprojām atceros. 28. decembris. Biju reiz pie viņas aizgājis, jau pieaudzis, noparkojis mašīnu (izteiksmei). No, tik sliktas gaismas tajā valmierenes mājā, un tas ko viņa rakstīja, kā krāpj vīru. pilnīgi no. "tu mani neredzēji labākajā gaismā", laikam draugiem.lv bija saits, kur drusku parunājam. tik no. esmu priecīgs, ka esmu viens. visas pusaudža pieredzes ir bēgt, neatskatīties

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}