11.. Aug, 2024 | 02:17

To, ko es varu iedomāties par mums, mēs vislaik smietos, ne izmisuši, kā muļķi.
Smietos, tad atslodzes dienas, indēties ar etnobotāniskajiem augiem, vai ar ko tur rokas mazgāja, lai noindētos. Un pēdēja bilde radu atmiņā paliktu ar piemeklētu augu, zaļganas nokrāsas putām, viscaur veļoties pāri lūpām

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories

Comments {0}