7.. Aug, 2024 | 13:25
cibiņš ≡: zivs
Zilas debesis, un mākoņi tālumā izplūduši mitrā gaisa miglā. Augusts.
Ko sēsi, to pļausi, kādu filmu pirms miega skatīsies, tāda būs sapņos, un tādā garā..
No sapņa negribējās mosties, bet paskatos pulkstenī – jau četri pēcpusdienā – jāceļās, lai pret rītu nav atkal bezcerīgā valstīšanās bezmiegā.
Pamodos. O, nē, ir tik 12. Var noraut vēl stundiņu, paturpināt filmu vēl.
Ne pārāk pārstāstāmi, bet atšķirīgais, ka nebija nekādas čerņas, tikai jaukais. Gribēju telefonā nofočēt neredzētus, skaistus, koku augstuma, slaidus krūmus, ar pasakainiem, dzelteniem ziediem, uz zilu debesu fona. Sabiedrība bija no akadēmijas laikiem. Pielipa man viena pajauna meitene, tā, ka silti ieķērusies man elkonī. Ļoti īsā laikā, pēc kopējas ballītes. Man arī sirds sāka strauji atlaidināties, varēju atbildēt ar to pašu.
Viņa bija sapņotāja, bija interesantas domas, skatījums. Teica, un šo pamēģini vienkārši uzrakstīt – redzēsi kā tad jutīsies. Gluži kā es reiz nomodā biju citā cibā sen rakstījis.
Nodomāju, ha, jāieraksta cibā, bet tad viņa zinās Zivi. Vai es gribu viņai to rādīt? Varbūt jā, varbūt nē. Atklāt, lai nav ilūziju, vai arī nesabojāt visu burvību, un turēt slepenībā, pierakstīt vienkārši Notes appā.
Ko sēsi, to pļausi, kādu filmu pirms miega skatīsies, tāda būs sapņos, un tādā garā..
No sapņa negribējās mosties, bet paskatos pulkstenī – jau četri pēcpusdienā – jāceļās, lai pret rītu nav atkal bezcerīgā valstīšanās bezmiegā.
Pamodos. O, nē, ir tik 12. Var noraut vēl stundiņu, paturpināt filmu vēl.
Ne pārāk pārstāstāmi, bet atšķirīgais, ka nebija nekādas čerņas, tikai jaukais. Gribēju telefonā nofočēt neredzētus, skaistus, koku augstuma, slaidus krūmus, ar pasakainiem, dzelteniem ziediem, uz zilu debesu fona. Sabiedrība bija no akadēmijas laikiem. Pielipa man viena pajauna meitene, tā, ka silti ieķērusies man elkonī. Ļoti īsā laikā, pēc kopējas ballītes. Man arī sirds sāka strauji atlaidināties, varēju atbildēt ar to pašu.
Viņa bija sapņotāja, bija interesantas domas, skatījums. Teica, un šo pamēģini vienkārši uzrakstīt – redzēsi kā tad jutīsies. Gluži kā es reiz nomodā biju citā cibā sen rakstījis.
Nodomāju, ha, jāieraksta cibā, bet tad viņa zinās Zivi. Vai es gribu viņai to rādīt? Varbūt jā, varbūt nē. Atklāt, lai nav ilūziju, vai arī nesabojāt visu burvību, un turēt slepenībā, pierakstīt vienkārši Notes appā.