3.. Aug, 2024 | 03:05

Kaķītis, ļoti kropls, man uzticējās. Es jau redzēju, ka viņš ir pusakls. Nāca man gulēt virsū. tieši uz sejas. Ļoti grūti bija pagulēt. Kate vispār nesaprata, iekārtojās matrača stūrī, un arī gribēja gulēt uz manis, kā katru nakti.
Es nedaudz viņai lūdzu, saproti, mēs rūpējamies par nabadziņu.

Tādā pālī man iebrauca šīze. Man domas sāka griezt ļaunu. Iedomājos, ka tas kaķis izstaro ko nelabu. Nometos ceļos, lūdzos. Pa pusei delīrijs, kļuva ļoti bail. Es neatceros, kaķītis bija dienu vai divas pie manis, pirms aizgāju kost tālāk. Noteikums laikam bija, ka es nevarēju pagulēt nemaz, pat ļoti sadzēries.
Visi kaķi ir Dieva valstībā. Man gan, nu nezinu.

Kate bija labā. Ir bijis vēl viens kaķis dzīvoklī, uz kuru vnk šņāca "tikai pamēģini te, manā teritorijā, es tevi iznesīšu pa lupatām". Ar mazo kaķīti viņa pierāvās. Tomēr redzēja, ka mazs draudziņš, kurš cieš. Bet nu, ja sāk aizņemt viņas vietu..

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}