30.. Jul, 2024 | 05:33

Citāts no taga "kaķa sapņi". 16. Feb, 2017

Virszeme. Netīrs, apledojis sniegs uz mūriem, zem kura atrodas pagrabs. Kāds no Rīgas pagalmiem, ar sen izdegušu ugunskuru uz sodrējaina sniega. Palielā rādiusā mētājas līdz galam neizdegušas koka atliekas un ledū iesalušas ogles. Tur mētājas arī liels apģērba fragments, kādreiz šūts no balta, spīdīga auduma, līdzīga tam, ko izmanto baleta kurpēm, tagad apdzeltējis, pleķains un stīvs. Tik pat labi, tā var būt cilvēka izmēra lelles daļa. Uzrodas Vikingu Floki, un nokritis uz ceļiem, apķēris "lelles" paliekas, šņukst par savu Helgu. Kad viņš piecēlās kājās, un ar zobenu pāri galvai atvēzējās pret zemē pamesto auduma veidojumu, es apsviedos un kliegdams metos bēgt. Es kliedzu vēl pamodies, un drīz rimies, atradu veidu kā no tā distancēties, minūti pavadot lūdzoties.

Tas notika vecās mājas pagalmā.
Es apliecinu, ka tajā vidē sapņos notiek pilnīgi krēzī. Man nebija tur slikti, ne tāpēc tur krēzī sapņi. Tad laikam es biju visdzīvākais. Es nebiju kā citi, es biju ļoti apveltīts ar dimensijām, smejos. Nezinu kā to nosaukt.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}