29.. Jul, 2024 | 03:32

Esmu ar mieru, priecīgs būt ar goldie, ja viņa to dāvinātu.
Bet es nekad neatsakos, es gaidu tevi. Tu zini, ka runāju par tevi. Man ir pārklapēti virsbūves numuri, un uz tevi pēdējo reizi dzīvē, metāls dilst. Virginia saka, ka sirds ir bez izmēra. Man tā nešķiet. Man tā vienkārši sasniedz robežas, un izrādās, vēl var pastiepties. Feita teica, es tev neesmu pēdējā. Es pilnīgi noliedzu. Tas vnk nav iespējams. Cik reizītes vēl pārsitu numurus uz šasijas?
Ļoti plāna šasijas vieta. Katra mīlestība ir pēdējā. Ja es jebkad būtu patiesi mīlējis, viss ir šķietamība, vēlmju domāšana.

Psihiatre, kad ko tādu teicu, smaidīja "jā, tā ir". Es pieķeros ļoti ļoti nopietni, līdz tam, ka sirdī vairs nav vietas, un es negribu lai būtu. Bet esmu dzīvs, un sirds nav šasija.

Tagad, pošoties uz miegu, tikai Moby. Please give me salvation and depression. Lai es nomierinos.
Nu nē, arī HIM. Un tas jau neved nekur. lauru jāiekaro man jaunos, nezināmos veidos. Tikai, kad bijām kopā, viņa teica "tu vislaik gribi mani iekarot, kad tev viss jau ir uz paplātes, bet tu joprojām cīnies". Ok, it's my way, huh :(
Fui, slēdzam nost, vecās mīlas vairs nav. Moby, ir stabila vērtība. Stay on sucks – depresiju, lauva-karalis.

Košļāju miega tabletes, lai atkal kādam cibiņam atvērtu mājās gāzes ventīli, haha. Vai piedzīvotu citas krēzī lietas. Otra dzīve, godavārds, 10, 12, 14 stundas.
Arlabunakti, goldie

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}