20.. Jul, 2024 | 21:10

Skaidrojums par Kārli.
Viņš mēdza runāt provocējošos veidos, ko viņš domā, neatklājot patieso kontekstu.

Tā lūk, reiz atnācis uz lāčplēšielu, kad biju tur veicis ļoti padziļinātu remontu, pārvērst daļu dzīvokļa par saulainu idilli, Kārlēns aplaidis apkārt skatienu vafelē, teica "es varu izvemties no šī visa". Man nebija šaubu, ka ir labi. Man patika, pilnīgi visiem patika. Bet Kārlēns ir Kārlēns, ko tik no viņa nav dzirdējuši.
Drusku, gadus(?) vēlāk, kožot ar Kārlēnu, viņš atklāja kontekstu, ka redzējis kāds nenormāls darbs ir iegāzts, lai [trijos vasaras mēnešos, dienu dienā, no brokastīm līdz tumsai] padarītu vietu par ko neticamu. Viņam nelabi esot palicis, saprotot un iedomājoties.

Kārlēns ir arī tas, kurš provocē humora izjūtas attīstību uz mazāk glancētu.
Kā viņš esot smējies no viena mana pagara epasta viņam, ar darba nakts aprakstu, kurš te jau bijis vismaz 1x, varbūt 2x. Atbildēja, ka neesot tā smējies kopš Šveika. (pai pai zivs, klausamies dark ambient)

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}