1.. Jul, 2024 | 03:10

Nojūgšos. Labākais vārds ir Ieva, pretēji, ka teicu, meitenes tikai ne uz I.
Ieva Bite. Varbūt lasa. Mani lasa neiedomāji daudz, par kuriem nenojaušu.
Tu esi tik sexy, noteikti joprojām.

Ir tel nr. Man ir visu tel numuri, bet nevienu netraucēju.

Ar Biti bijām Pokaiņos. Es pasmējos par viņu, draudzīgi, visiem esot uz sēnēm, "tev ir zaļa seja". Ļoti apvainojās, bet es nekad tā negribēju nodarīt, bet es tā redzēju.

Pokaiņos, ar Biti, Guntu un LND profesoru staigājām visu nakti. Speciāli atbraucām uz nakti, apēdām sēnes. Bija tāds fāk, mēs piedzīvojām ļoti daudz. Pokaiņi ir liels stāsts, tagad nevarēšu.

Meitenes gribēja iet uz mašīnu paņemt vīnu. Es biju tas, kurš lūdzu, tagad ne vīnu, jums nepietiek? Viss ir, ko jums vajag? No, ir jāiet. Nu ok. Es ļoti negribēju to transcendenti pārtraukt, Gotfrīds arī negribēja.

Pokaiņos vispār tā, ka es visu redzēju. Mani ķēra aiz rokas, kad skrēju krūmos. Beibes neticēja, ka esmu uzgājis ceļu, un vnk skrienu krūmos, atradis ceļu nezinot, uz kaut kādu galveno stabu. Noelsās, jo tiešām aizvedu, kur jau sākas taka, kas aizved pie monumenta.

Beibes sadzērās. Guntai vispār nav kauna. Uzcēlām telti svētvietā. Es ģību, ko viņas dara!? Celt telti šeit?

No rīta athods. Man 17 ērces. Atnāca parka pārskatītāja, vilka pa vienai ārā, kā rūpīga mamma. Viņai bija līdzi attiecīgais komplekts līdzi, Neesam pirmie muļķi. Mūs nolamāja, ka nesaprotam, ko esam izdarījuši. Nesaslimu.
Es jau teicu, šeit celt telti toč nevajag. Guntai bija pohui, un Ieva sadzērusies piekrita, mēs ar puisi noplātījām rokas, ko tur darīt, visi grib apgulties.

Stāsts ir daudz lielāks. Ne šodien.

Jā, ar Biti arī ceļojām trijatā, pa ārvalstīm. Gunta ir viņas draudzene, citādi nesanāktu. Ir visu laiku manu gribēto meiteņu draudzene.

Ar Juliānu un Guntu, aizgājām ar Guntu Igaunijas mežā nopisties pa ātro. Juliāna gaidīja atpakaļ kautrīgi smaidot "es visu zinu".

Sūdīgi pret Guntu, kad in love ar Juliānu, braucām uz Igauniju, ņēmām alko un speed, un Gunta bija pie stūres. Viņa gulēja nogurusi mašīnā, kad naktī ar Juliānu tupējām uz asfalta, mašīnas gaismās, pie bākas, vientuļā salā, un tā mīlējām viens otru, nepieskaroties.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}