30.. Jun, 2024 | 09:02
Ir zāle. Nesmēķēju. 2011 nokļuvu delīrijā, kad uzsmēķēju, un dakteri bija pie durvīm, ar mammu.
Mētāties pa ielām, runāt ar sātanu, vai viņa kalpiem.
Dzīvokļa kundze nobijās, jo balsī lūdzu, tikai viņu neaiztieciet, viņai dzirdot.
Tad, vislaik jau šis rakstīts, kaut kas ļoti mainījās uz slikto.
Mamma atbrauca, kad izlaida no durkas pēc 10 dienām. Gāju kā bez dvēseles. Mamma atbrauca vēl, pastaigāt ar mani pa ielām. Man vēl pēc durkas bija tā, ka prāts apgrieza ejot pāri ielai kūlenī, un nostājos uz kājām atpakaļ. Es zinu, kad tiku sapists.
Normāli salikt sev apli apkārt no priekšmetiem, tupot virtuvē, ieslēdzis visas gaismas, radio, lai nomāktu balsis. Kā man bija bail, Guntai arī, jo neredzēja, domāja izdarīšu pāri. Arī pārbijusies. Bet es domāju, no rīta meklēšu mācītāju. Biju vnk atnācis attiet.
Nu to priekšnesumu ko izdzīvoju. Gāju atpakaļ uz istabu apgulties, jo tas bija noteikums, lai drīkstētu palikt. Redzēju abus ar bērnu nogalinātus, ļoti pretīgā veidā. Tad viss bija sātans pāris diennaktis, vai trīs.
Nerakstīšu. Tas piederētu grāmatai, ko neuzrakstīju. Sātana bībele. Labi, ka nav.
Mīzējs nebiju. Prātā sakasījos ar krieviem, un brauks mani piekaut. Protams, nobijies, bet kad zvanīja pie durvīm, nezinot, ka mamma, gāju straujiem soļiem. Ko tur vairs, lai notiek.
Braucu arī uz Vefu, kur bija jāsatiek, kas mani piekaus. Neviena nebija. Stāvēju pie noparkotas mašīnas ar tumšiem stikliem, kur it kā ir cilvēki. Runājām. Protams, tur neviena.
Mētāties pa ielām, runāt ar sātanu, vai viņa kalpiem.
Dzīvokļa kundze nobijās, jo balsī lūdzu, tikai viņu neaiztieciet, viņai dzirdot.
Tad, vislaik jau šis rakstīts, kaut kas ļoti mainījās uz slikto.
Mamma atbrauca, kad izlaida no durkas pēc 10 dienām. Gāju kā bez dvēseles. Mamma atbrauca vēl, pastaigāt ar mani pa ielām. Man vēl pēc durkas bija tā, ka prāts apgrieza ejot pāri ielai kūlenī, un nostājos uz kājām atpakaļ. Es zinu, kad tiku sapists.
Normāli salikt sev apli apkārt no priekšmetiem, tupot virtuvē, ieslēdzis visas gaismas, radio, lai nomāktu balsis. Kā man bija bail, Guntai arī, jo neredzēja, domāja izdarīšu pāri. Arī pārbijusies. Bet es domāju, no rīta meklēšu mācītāju. Biju vnk atnācis attiet.
Nu to priekšnesumu ko izdzīvoju. Gāju atpakaļ uz istabu apgulties, jo tas bija noteikums, lai drīkstētu palikt. Redzēju abus ar bērnu nogalinātus, ļoti pretīgā veidā. Tad viss bija sātans pāris diennaktis, vai trīs.
Nerakstīšu. Tas piederētu grāmatai, ko neuzrakstīju. Sātana bībele. Labi, ka nav.
Mīzējs nebiju. Prātā sakasījos ar krieviem, un brauks mani piekaut. Protams, nobijies, bet kad zvanīja pie durvīm, nezinot, ka mamma, gāju straujiem soļiem. Ko tur vairs, lai notiek.
Braucu arī uz Vefu, kur bija jāsatiek, kas mani piekaus. Neviena nebija. Stāvēju pie noparkotas mašīnas ar tumšiem stikliem, kur it kā ir cilvēki. Runājām. Protams, tur neviena.