19.. Maijs, 2024 | 00:47

Es tolaik domāju, ka Kristīnei ir 15 suņi (cibas), ko viņa tura pavadā. Rakstīju citai meitenei, kā zināt, un drausmīgi sāpiens bija, kad satiekoties viņa teica, ka neesot tā cibiņa, kurai rakstīju. Sapratu, kādas auzas. Meiteni pret zemi uzreiz, sāpes ir jābeidz vienā setā. Tur nevarēja darīt neko, pārtraukt uzreiz.
Mēs mīlējam ar Kristīni viens otru. Es biju tādā kondīcijā, ka redzēju viņu visur, arī Torņkalna baznīcā, protams, ne Kristīni. Es degu, for real, kad iedomātā, gāja garām manam solam, likās [baznīcas] lustra nogāzīsies. Viņa sajuta, neesot tur. "Pilnīgi visa zeme gāja gaisā, tevi varēja dzirdēt kilometriem". Aptuvens pārstāstījums.

2017. Nekad neaizmirstu, arī Tavu dzimšanas dienu. Piedzēries aizmirstu, un neko nenosūtu.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}