28.. Apr, 2024 | 17:15
Šomieg, brīvdabā bija pulcēšanās Līgo vakaram, pa bariņiem, zaļā zālē. Vienā citā bariņā arī mapats! Kaut ko klusi nod**sa mani, un uzmeta man, zālē atlaidušamies, pašdarinātu vistas kūpinājumu, ietītas bulku picas izskatā, uz sejas, drīzāk kā negribīgi cienājot. Jāņos neviens nekašķējas, "tāpat kā Ziemassvētkos". Es neņēmu ļaunā, biju pat priecīgs, jo zvērīgi izsalcis. Dzeramais mūsu bariņā tā kā būtu, bet par paiku neviens nebija padomājis, un vakars ap 20-iem, veikali slēdzas.
Citas dienas miegā, strādāju kādā birojā, savu darbu, un netālu krii, ņemās ar tekstiem. Viņai bija blūze ar īsajām piedurknēm. Savos priekšstatos, nekad nespēju iedomāties, ka viņai ir notetovēta roka (kreisā), visā tās garumā.
Quo vadis, ciba?
Citas dienas miegā, strādāju kādā birojā, savu darbu, un netālu krii, ņemās ar tekstiem. Viņai bija blūze ar īsajām piedurknēm. Savos priekšstatos, nekad nespēju iedomāties, ka viņai ir notetovēta roka (kreisā), visā tās garumā.
Quo vadis, ciba?