25.. Mar, 2024 | 21:45

Bija tel saruna.
Nav vienalga par otru. Sarunas playback speed un viņa mēle pateica, ka jā, nekādi īpaši brīnumi tā nenotiek. We're on Earth. Puisis ļoti labi saprot kur ir, un laiku bija tā, ka neko nedomāju, jo zinu ka tā ir vislaik būšana uz sprāgstvielu kastes. Protams, uzgāja gaisā, tas notika šodien, tikai klusi cerēju, lai iet katra diena, kamēr neeksplodē. Es pieliku centu par katru dienu, savā prātā, un drusciņ nervozēju, jo saprotams, ka tas ir tik ļoti nedrošs points kā nestabilie izotopi.

Es, piemēram, pastāvīgi nodedzinu zemā temperatūrā, ik pa laikam savus sprāgstvielu krājumus, var arī reizēm, bet ir jānodedzina mierīgi. Bīstami ir uzkrāt, lūk tad pēc lielā pacifisma iet gaisā, visu nah pret sienām.
Esmu pieredzējis neredzama sprādziena spēku, vai redzamu, bet 10x mazāku par trieciena vilni. Lāčplēšielā bija bojāta ūdens sildīšanas ierīce, un kamēr nebija salabota, tur bija pīīsec, trauksme ko tagad darīt ar šņācošu gāzi, kā operēt, to piedegt, paliekot ar uzacīm un apmatojumu.
Vienā reizē vizuāli nekas tāds, bet mani iesvieda vannas istabas durvīs, ka nobūkšķēja, atbīdīja par pusmetru, metru, un "visi" protams bija stipri un skaidri uz savām kājām.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}