25.. Mar, 2024 | 07:12
Kārlis, tā īsti nenosaukts par draugu, jo pamanījās manus netrenētos skillus kauties vārdiem, izmantoja izstrostēt, un savā prātā gudri, bet citiem likt justies kā muļķiem.
Es gadiem uz to pavilkos. Un pieaugu, sapratu, ka šeit [pasaulē] default ir kaujas pozīcija. Mur mur, visi ir kaķi, man tā īsti nederēs visos gadījumos. Piemēram, Kārlēns, kurš pārī dzīvoja lāčplēšielā, un bieži pārnāca pālī, kamēr es vēl mēreni iedzēru, un nodirsa tā, ka citas reizes, viņam esot pālī, nerādījos acīs, jo tas lops drīz norubīsies.
Bija posms, kad esot pietiekami naudai, nopirku pamatīgu krāsu spektru no zīmuļiem, papīru pilnīgi nepiemērotu, bet es jau nerubīju, vēl gadi vismaz 10 līdz akadēmijai, un ikdienā zero info.
Ielīda dārza robots, izpļāva visas lapiņas ap kātiem, palika četri, ko no nocirptā paspēju pamanīt. {nevajag teikt pusteikumus, lūdzu drusku kontekstu: ir nodzēstas dumjākās rindkopas, kuras var raksturot ar šeit pievientajiem tagiem. nav score, kas no visa nav ok}
#nomelnošana
#uzpūtība
#pašapjūsma
#tehniska onanēšana
Kārlim vnk vislaik bija jāmuld. Ļoti sāpīgi mēdza traumēt. Bet, nu bija arī labvēlīgs, ja viņam tas neko nemaksā.
Situācija, neviens nezina kalendāru, kad. Cepurītē virtuvē sēžu, kad visi normāli cilvēki iet kaut kur ārā. Nē, es sēžu, normāli dedzinu sāli un deldēju zīmuli.
Tad, kad Kārlis ar savu beibi atgriezās no grafikas izstādes Vecrīgā, viņš tikpat iespaidīgi kā spēj uzdirst, nostājās taisni, un teica "tas ko tu te cepuri pieturot [pohujā] dari... Tā izstāde var, visi darbi, var iet dirst." Es, protams, neuztvēru nopietni, bet ideja vēlreiz tajā dienā atkārtojās, un es noticēju, ka izstāde bijusi slikta, un Kārlēns klusi pasaka, ka labi daru.
[ē, arī šeit vajag robotu uz nakti uzlikt, apcirpt]
* Teksts nebija pasaka. Tik ļoti domāju, kā G pārsteigt, sveikt, izrādīt, ka man, Minskai, nav vienalga, bez idejas, ko es varētu, ja pat izietu no mājas.
Sanāca truli trīties mājās, un kad izdomāju kādu labi skanošu, ko ta. Ja cilvēks nav beikts, saskatīsis tur konfekšu kārbas uzrakstu. Nedroši iesāku ko citu, un voila! – atlīpi no galda pēc 15 min, ar nezināmu tekstu, ko pārlasi, atļaujies koriģēt.
*Prezentācija biroja programmā. Viss ko tu zināji, bet sakārtots, ka redzi savienot. Atsakies no tā, lai nav jāsaglabā kādā no biroja programmām.
| šeit konteksts svarīgs: runāju par savu akmens skaitļotāju. Es gribētu, un iešu pameklēt vēl |
Es gadiem uz to pavilkos. Un pieaugu, sapratu, ka šeit [pasaulē] default ir kaujas pozīcija. Mur mur, visi ir kaķi, man tā īsti nederēs visos gadījumos. Piemēram, Kārlēns, kurš pārī dzīvoja lāčplēšielā, un bieži pārnāca pālī, kamēr es vēl mēreni iedzēru, un nodirsa tā, ka citas reizes, viņam esot pālī, nerādījos acīs, jo tas lops drīz norubīsies.
Bija posms, kad esot pietiekami naudai, nopirku pamatīgu krāsu spektru no zīmuļiem, papīru pilnīgi nepiemērotu, bet es jau nerubīju, vēl gadi vismaz 10 līdz akadēmijai, un ikdienā zero info.
Ielīda dārza robots, izpļāva visas lapiņas ap kātiem, palika četri, ko no nocirptā paspēju pamanīt. {nevajag teikt pusteikumus, lūdzu drusku kontekstu: ir nodzēstas dumjākās rindkopas, kuras var raksturot ar šeit pievientajiem tagiem. nav score, kas no visa nav ok}
#nomelnošana
#uzpūtība
#pašapjūsma
#tehniska onanēšana
Kārlim vnk vislaik bija jāmuld. Ļoti sāpīgi mēdza traumēt. Bet, nu bija arī labvēlīgs, ja viņam tas neko nemaksā.
Situācija, neviens nezina kalendāru, kad. Cepurītē virtuvē sēžu, kad visi normāli cilvēki iet kaut kur ārā. Nē, es sēžu, normāli dedzinu sāli un deldēju zīmuli.
Tad, kad Kārlis ar savu beibi atgriezās no grafikas izstādes Vecrīgā, viņš tikpat iespaidīgi kā spēj uzdirst, nostājās taisni, un teica "tas ko tu te cepuri pieturot [pohujā] dari... Tā izstāde var, visi darbi, var iet dirst." Es, protams, neuztvēru nopietni, bet ideja vēlreiz tajā dienā atkārtojās, un es noticēju, ka izstāde bijusi slikta, un Kārlēns klusi pasaka, ka labi daru.
[ē, arī šeit vajag robotu uz nakti uzlikt, apcirpt]
* Teksts nebija pasaka. Tik ļoti domāju, kā G pārsteigt, sveikt, izrādīt, ka man, Minskai, nav vienalga, bez idejas, ko es varētu, ja pat izietu no mājas.
Sanāca truli trīties mājās, un kad izdomāju kādu labi skanošu, ko ta. Ja cilvēks nav beikts, saskatīsis tur konfekšu kārbas uzrakstu. Nedroši iesāku ko citu, un voila! – atlīpi no galda pēc 15 min, ar nezināmu tekstu, ko pārlasi, atļaujies koriģēt.
*Prezentācija biroja programmā. Viss ko tu zināji, bet sakārtots, ka redzi savienot. Atsakies no tā, lai nav jāsaglabā kādā no biroja programmām.
| šeit konteksts svarīgs: runāju par savu akmens skaitļotāju. Es gribētu, un iešu pameklēt vēl |