25.. Mar, 2024 | 20:56
cibiņš ≡: zivs
Sākumā šo, jo visīzīgāk.
Modos ļoti lēni, jo viena no daudzajām dienām, kad izvēlēties, kaut ko darīt šodien vai nopāsot.
It kā ir liste, bet normāli arī nopāsot, jo burkāns ir kilometru garas kārts galā, kas ēzelīti mazāk motivē salocīt telti, un vnk doties, jo kilometrs ir skaitāma vienība, tā vienkārši ir jāiet.
Zinu, kā es pēc ieraksta par vai pie tevis, izslēdzu ekspektācijas, neko nedomājot, un nekadas sejas izteiksmes, ja būs vai nebūs feedback.
Subject:
Man tā patīk tava uztvere. Šakāļa galvas stāstā es iemīlējos.
Sālsdedzis vai sāļdedzis, neatceros tieši, bet tevis dotais apzīmējums bija ilustrācija, ļoti spilgta. Es dedzinu cukuru, man diezgan nesalt uz ielas, un esot karsta āda vislaik. Secināju, ka laboratorija manī pastāvīgi dedzina cukurus. Man pietiek sabāzt mutē daudz ingredientu, un apkuri istabā var izslēgt, cukurs to nodrošina.
Tāpat arī sāļi – kaut kad garāmejot aizvelku taciņu sev līdz, ja ir tās dienas, kad vnk skrien distances, varbūt par biķernieku mežā, bez starta un finiša, un nezinu pat vai kāds skrien. Varbūt vnk atlaidies pie priedes, ar topogrāfijas karti pāri acīm, lai gaisma nejauc diendusu.
Modos ļoti lēni, jo viena no daudzajām dienām, kad izvēlēties, kaut ko darīt šodien vai nopāsot.
It kā ir liste, bet normāli arī nopāsot, jo burkāns ir kilometru garas kārts galā, kas ēzelīti mazāk motivē salocīt telti, un vnk doties, jo kilometrs ir skaitāma vienība, tā vienkārši ir jāiet.
Zinu, kā es pēc ieraksta par vai pie tevis, izslēdzu ekspektācijas, neko nedomājot, un nekadas sejas izteiksmes, ja būs vai nebūs feedback.
Subject:
Man tā patīk tava uztvere. Šakāļa galvas stāstā es iemīlējos.
Sālsdedzis vai sāļdedzis, neatceros tieši, bet tevis dotais apzīmējums bija ilustrācija, ļoti spilgta. Es dedzinu cukuru, man diezgan nesalt uz ielas, un esot karsta āda vislaik. Secināju, ka laboratorija manī pastāvīgi dedzina cukurus. Man pietiek sabāzt mutē daudz ingredientu, un apkuri istabā var izslēgt, cukurs to nodrošina.
Tāpat arī sāļi – kaut kad garāmejot aizvelku taciņu sev līdz, ja ir tās dienas, kad vnk skrien distances, varbūt par biķernieku mežā, bez starta un finiša, un nezinu pat vai kāds skrien. Varbūt vnk atlaidies pie priedes, ar topogrāfijas karti pāri acīm, lai gaisma nejauc diendusu.