18.. Feb, 2024 | 21:05

Palicis uz visu nakti domāšanai, man nav vienalga. Prāts gurst un negurst. Jāmuld atkal.

Vakardienas t-krekls ir ņirdzot par sevi, uzvilkts dienām. Paškaitēšanās krekliņš? Nodomājot to, kāpēc nē.
Viņā notikušas visas, daudz trakākas reizes, vakar tikai vājš šovs. Laikam nevajag vilkt.

Bija (laikam ir kautkur, kā suvenīrs) cits, sarkans, humpalās dabūts, ar uzrakstu "winners dont use drugs", kādas asv skolas šilte.
Vienkārši uzvelc, un ja ir bezcers, ja bez naudas iegribās ko dabūt lietojamu, vienalga atnesīs drogu. Krekls leģenda.

So, tiešām šo pēdējo reizi velku. Negribu zināt, kas vēl tam prātā.

Ok, agrā bērnībā tas bija citā kreklā. Arī neko nopietnu nesaņēmos sev nodarīt, tikai izkliegt sev attieksmi, un draugam, kuram bija fun, cik un vai tiešām dzeršu tēju ar veļaspulveri.
Draugs bija patiess, īsts, gadiem, bet bērniem cits maindsets.

Līdz dziļai krīzei par attiecībām savā prātā, 30 or so, es biju ļoti dzīvespriecīgs, staroju, ka no tupākajiem tiku uzskatīts par muļķi. Omes woodoo un viņas dēla manis pieciešana neko nevarēja pret Dieva žēlastību.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}