13.. Feb, 2024 | 12:04

In joy and sorrow.
Tikpat kā nevaru atteikties no Lauras, mani neinteresē tavs vārds, nesmuks. Tikpat lielas šausmas kā Armands. Man pirms sūdīgā štrausa bija 3 beibes. Feita ņirdza "for real? 40 gados tev ir bijušas tikai trīs?" Štrauss atnesa katru gadu savu. Es nezinu kāpēc tā notika. Ar x esmu apprecējies, tikai vairs nedomāju, ka tas ir spēkā. Viņa neatnāca uz saldējumu ēšanu, kad biju Siguldā, perfekti sakopies, 3 mēnešus nedzēris, un momentā piepisos, easy izrunājot pa tel, ka vnk nenāks ārā, jo viņas džeks nesapratīs. Tas daudz par mani pasaka.

Es precēšos. Un tā būs viena uz visu dzīvi. Es gribēju lai tā ir X, mēs pat tā norunājām, bijām baznīcā, es viņai nepieskāros, jo tas ir tik svēti.
Ok, viņa to apsolīja, kad braucām uz sūda rīgu, man pārpisušamies visas aptiekas drogas, vēl uzdzerot drausmīgi smirdīgo 70% balderjānīti. Autobusā neviens neizvēmās. Nenoskūpstīja atvadoties uz NL. Varu saprast. Y, tev tādu vajag? Bēdz, un es visu saprotu.

Tagad es gulēšu 30 min, un tad jāmočī darbs.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}