13.. Feb, 2024 | 01:15
1. kursā Ģelzis (mans soulmate) nospļāvās. "Te viss uz sejas, vispār nekādas izteiksmes. Ķip vēl prastāk nevar pateikt. Kursa biedriem patika. Un tad es sāku saprast Ģelzi. Viņš māca domāt, ne zīmēt. Reāls unikums. Vienīgais pasniedzējs LMA, kurš fakin māca domāt"
Es rādu to tev, y, jo es gāju uz LMA dēļ tevis. Tur es meklēju tevi, un tikai daļēji to, kam būtu jāskaitās.
Tgd man liekas PC graphics, jo sen vairs nezīmēju, bet tikai roka, flomāsters, varbūt tinte, pludināta.
Nu, es neticu. Virpuļi laikam ir Photoshop. Nedomāju, ka tik eleganti mācēju sastrīpot visu fonu. Bet kādreiz es labi zīmēju.
Kārlis reiz atnācis no grafikas izstādes, redzam mani cepurītē trulojam 2. dienas amfetamīnā vēl gadus pirms LMA, teica. Tā izstāde bija ņihujā. Tas ko tu vnk dari uz galda, ir nesalīdzināt. Un viņš nebija man komplimentu teicējs, drīzāk izsmējējs. Angļi, UK mira nost, un neticēja, ka es nestudējot. Vairs nav. Y ir. Meibi man arī būtu, ja es vienīgi zīmētu katru, every fakin katru dienu.
Pirms LMA es vnk rāvos darīt. Kad tas kļūst par pienākumu, tas nomirst.
Bet nu G, apmaksājusi visu nokļūšanu līdz tam, teica, "beidzot viņš ir dabūjis, to, kas pienākas". Nope. Redzot y darbus, nesauksim lielākus vārdus, Delle about, es esmu nulle, pilnīgi zero. Klasē labākais zīmētājs, jā.
G ļoti patika tavi darbi.
Paldies iokastei, un citiem apstākļiem. Mamma ir Vivi vadītāja, jebkuru konglomerātu pavilktu, tik viņai ir prāts, nevienam nerāda.
psrs iebaroja, ka viņa neko nevar, un mani nebīdija, jo mēs neko nevaram. Neatbalstīja un neticēja, ka es varētu tikt augstskolā. Ķip bezcers. Es nepārmetu mammai. Viņa for real varētu būt (man nav ideju) VID ģenerālcilvēks, vai anyway tāds līmenis. Es to redzu, ar amphet esmu runājis, un viņa tik ļoti ļoti rubī, kaut tēlo pilnīgu muļķi. Viņa pavelk pilnīgi pārsistu amphetamine sāgu, kad vēl bija vesela. 2-3h on the phone, pilnīgi mierīgi, tā, ka nevar nolikt klausuli, cik interesanti ar mammu runāt, jo PILNĪGI visu rubī.
Es domāju, notika tas pats, kas vienmēr. Es dodu drogu. Draugi to saņem. Arī mammuks dabūja, jo mēs nespējām pārkampt teikumus, katrs jālaiž pie vārda.
To, ka Kristīne un Punkts mani dzird, Kristīne toč, vairs nav scary shit, jo es nezinu, cik cilvēku mani dzird, redz. Daudz vairāk, kā spēju stādīties priekšā. Tikai kā? Man ir besīgs raidītājs, sanāk, bet nesaņemu neko. Zero in.
Es rādu to tev, y, jo es gāju uz LMA dēļ tevis. Tur es meklēju tevi, un tikai daļēji to, kam būtu jāskaitās.
Tgd man liekas PC graphics, jo sen vairs nezīmēju, bet tikai roka, flomāsters, varbūt tinte, pludināta.
Nu, es neticu. Virpuļi laikam ir Photoshop. Nedomāju, ka tik eleganti mācēju sastrīpot visu fonu. Bet kādreiz es labi zīmēju.
Kārlis reiz atnācis no grafikas izstādes, redzam mani cepurītē trulojam 2. dienas amfetamīnā vēl gadus pirms LMA, teica. Tā izstāde bija ņihujā. Tas ko tu vnk dari uz galda, ir nesalīdzināt. Un viņš nebija man komplimentu teicējs, drīzāk izsmējējs. Angļi, UK mira nost, un neticēja, ka es nestudējot. Vairs nav. Y ir. Meibi man arī būtu, ja es vienīgi zīmētu katru, every fakin katru dienu.
Pirms LMA es vnk rāvos darīt. Kad tas kļūst par pienākumu, tas nomirst.
Bet nu G, apmaksājusi visu nokļūšanu līdz tam, teica, "beidzot viņš ir dabūjis, to, kas pienākas". Nope. Redzot y darbus, nesauksim lielākus vārdus, Delle about, es esmu nulle, pilnīgi zero. Klasē labākais zīmētājs, jā.
G ļoti patika tavi darbi.
Paldies iokastei, un citiem apstākļiem. Mamma ir Vivi vadītāja, jebkuru konglomerātu pavilktu, tik viņai ir prāts, nevienam nerāda.
psrs iebaroja, ka viņa neko nevar, un mani nebīdija, jo mēs neko nevaram. Neatbalstīja un neticēja, ka es varētu tikt augstskolā. Ķip bezcers. Es nepārmetu mammai. Viņa for real varētu būt (man nav ideju) VID ģenerālcilvēks, vai anyway tāds līmenis. Es to redzu, ar amphet esmu runājis, un viņa tik ļoti ļoti rubī, kaut tēlo pilnīgu muļķi. Viņa pavelk pilnīgi pārsistu amphetamine sāgu, kad vēl bija vesela. 2-3h on the phone, pilnīgi mierīgi, tā, ka nevar nolikt klausuli, cik interesanti ar mammu runāt, jo PILNĪGI visu rubī.
Es domāju, notika tas pats, kas vienmēr. Es dodu drogu. Draugi to saņem. Arī mammuks dabūja, jo mēs nespējām pārkampt teikumus, katrs jālaiž pie vārda.
To, ka Kristīne un Punkts mani dzird, Kristīne toč, vairs nav scary shit, jo es nezinu, cik cilvēku mani dzird, redz. Daudz vairāk, kā spēju stādīties priekšā. Tikai kā? Man ir besīgs raidītājs, sanāk, bet nesaņemu neko. Zero in.