6.. Dec, 2023 | 01:35
Tā diezgan vienalga par tech, kaut esmu tech fans, pilnīgs puika. Reāli pārjaukt mopēda motoru mikrokvadrātu istabā, ar visu notecināmo eļļu, kur dzīvojām ar mammu un vecmammu. Visas mašīnas laboju pats (nu, ko var paveikt bez special pieejām). Motora galvu arī easy, noregulēt vārstus, bļep, tuvu visu, ko var ar auto izdarīt. Autodidakts for life, maz mani ir mācījuši. Gāju rally pulciņā, un tas ir pazemojums klubam, es viņus varēju mācīt. Esmu izjaucis Subaru, sadauzīto, līdz sīkām detaļām, pārdošanai, viens pats, guļot auto bedrē 3 dienas, ar atslēgām, un tolaik jau gan ar speed, drum'n'base. Man patīk benzīna smaka.
Es tiešām esmu īsts puika. Kauslis gan noteikti nē. Esmu pilnīgi mierīgs, agresīvs cibā, un ja jādiršās ar kādu for real, tad vārdos pamēģini mani apstādināt, bet nekad līdz kautiņam. Man vnk ārprātīgi patīk zobrati, pilsēta (jo dzīvoju 18 pirmos gadus pašā pilsētas centrā, un laukus biju redzējis 2x uz nedēļu), arī elektronika. Es laboju draugiem kompjus, un varat iedomāties, ka mans paveicais pc strādā kā pulkstenis, labāk kā 2023-o kompis.
Mani draugs iemācīja arī kā nomainit amortizatorus, nenoraujot sev pussejas un nenolaužot pusspārnu mašīnai. Pacietīgi un vienkārši. Metināt gan ne pārāk, mēģināju.
/Fischerspooner/
Par rally. Pilnīgi skaidrā, protams, pisu ziemas vakarā pa Kundziņsalu ar Subaru. Džekam pasažiera sēdeklī arī bija iekšā. Sniegs kā šogad. Kādi 22 vakarā, neviena, nav jāuzmanās. Gaismas knapi izseko ceļam. Subaru ĻOTI iesaku. Labākā man bijusī mašīna. Nu, nevarēja redzēt ceļu, tur bija jābūt rallija suflierim ar leģendu, lai izbrauktu. Vnk skaidrākājām acīm skatoties, neredzēju, ka ceļš iet sānus. Aizpisām taisni. Leciens no 2m, pāri apsnigušiem krūmiem. Diferenciāli on, 4 wheel drive. Un.. Subaru izkārpījās atpakaļgaitā, pāri krūmiem no 2m nogāzes. Tas ir auto! Pisām tālāk, bet jau very sekojot katram gradientam sniegā.
Tāpēc saku, ka es gribēju iet pro rallijā. Es vnm esmu braucis kā pro, bet neesmu ne 1/3 no pro.
Ko tur. Ex-Laura un G arī brauc kā pro. G spiedza, ex-Laura nespiedza. Vienreiz, kad jāņos piļīju ar moskviču pat granteni, tukšā lauku ceļā, iedzēris, aizrādīja, ka nu, nav ok, jo tas moskvičs vispār nebija paredzams. Man pašam bija mīziens, jo auto neturējās uz ceļa.
Pilnīgi krēzī ex-Lauru nevarēju pārsteigt, G drusku varēju.
Divas lielas avārijas, ar Dievu easy. Viena kūleņi uz neliela ātruma (ap 80), vairāki kūleņi (kad sāc dzert ūdeni, pārskatot filmu, – tikai viens, motoram vēl rēcot, kājām gaisā), otra – virpuļi uz 140, lidojums no 3m kraujas. iokaste atmodās jau karuselī uz rēzeknes ceļa, un h*ju, paspēt iefokusēt, kas notiek. krūmi, ūdens, mašīna grimst. ne skrambas.
Dzērumā (nedaru, noliedzu, bet darīju. zinu, tas ir lielākais kriminālnoziegums dzīvē. es vienpirksta skaitļos esmu braucis dzēris), lielā dzērumā, kad vēl nedzēru īsti, pa Vecāķu prospektu uz 150. Tur nav kur palikt, šaurš ceļš ar kokiem malās. Mani pietiktu vnk nobiedēt, kāds paspēris soli uz ceļa un atpakaļ, un no manis un auto paliktu četras daļas. Man nāve būtu viegla.
Vēl, smieklīgi, kā man nesanāca, Braucām ar G, iokasti, Kaulu, ar G kruto Mazdu uz Cinnevilu.
- Ko tu guli, te ir jāgriežās! - Gunta
- Ko, te? - es
- Jau par vēlu - Gunta
- Nekas nav par vēlu! - es, melnas strīpas, roķene, kad jau sen par vēlu.
Pļeķ, kā mani G izlamāja, Kaula nobraucīja pieri, iokaste neko – nav mīkstais. Tuvu 180 leņķis, bet par vēlu.
Ha ha, jums reāli patiktu braukt ar mani, un nervi jums pietiktu.
G Cinnevillā reāli nikna. Pārējiem nu tā.
Tā nedrīkst, publicēt draugu bildes, bet G tik ilgi neatlaida mana roķene otrādi šosejai, ka mēs jau sākām ņirgt, kur var būt tāda pārestība, jo nekas tuvu nav slikti bijis. Tukša šoseja, grāvji apkārt zemi, ātrums parasts, šosejas ātrums, mašīna stabili uz ceļa. Smuks zīmējums uz asfalta, skaista saulaina diena.
Hendikaps G. Kad viņa mani veda paģirainu pērn, es slēpos zem logiem, kā viņa tumšā vakarā [..] pa pilsētu. Es vnk centos neskatīties, nesapratu, kā var tādā rallījā maukt, līkločiem pa joslām, starp mašīnām. Es tuvu sirmoju. Viņa ņirdza.
Es tiešām esmu īsts puika. Kauslis gan noteikti nē. Esmu pilnīgi mierīgs, agresīvs cibā, un ja jādiršās ar kādu for real, tad vārdos pamēģini mani apstādināt, bet nekad līdz kautiņam. Man vnk ārprātīgi patīk zobrati, pilsēta (jo dzīvoju 18 pirmos gadus pašā pilsētas centrā, un laukus biju redzējis 2x uz nedēļu), arī elektronika. Es laboju draugiem kompjus, un varat iedomāties, ka mans paveicais pc strādā kā pulkstenis, labāk kā 2023-o kompis.
Mani draugs iemācīja arī kā nomainit amortizatorus, nenoraujot sev pussejas un nenolaužot pusspārnu mašīnai. Pacietīgi un vienkārši. Metināt gan ne pārāk, mēģināju.
/Fischerspooner/
Par rally. Pilnīgi skaidrā, protams, pisu ziemas vakarā pa Kundziņsalu ar Subaru. Džekam pasažiera sēdeklī arī bija iekšā. Sniegs kā šogad. Kādi 22 vakarā, neviena, nav jāuzmanās. Gaismas knapi izseko ceļam. Subaru ĻOTI iesaku. Labākā man bijusī mašīna. Nu, nevarēja redzēt ceļu, tur bija jābūt rallija suflierim ar leģendu, lai izbrauktu. Vnk skaidrākājām acīm skatoties, neredzēju, ka ceļš iet sānus. Aizpisām taisni. Leciens no 2m, pāri apsnigušiem krūmiem. Diferenciāli on, 4 wheel drive. Un.. Subaru izkārpījās atpakaļgaitā, pāri krūmiem no 2m nogāzes. Tas ir auto! Pisām tālāk, bet jau very sekojot katram gradientam sniegā.
Tāpēc saku, ka es gribēju iet pro rallijā. Es vnm esmu braucis kā pro, bet neesmu ne 1/3 no pro.
Ko tur. Ex-Laura un G arī brauc kā pro. G spiedza, ex-Laura nespiedza. Vienreiz, kad jāņos piļīju ar moskviču pat granteni, tukšā lauku ceļā, iedzēris, aizrādīja, ka nu, nav ok, jo tas moskvičs vispār nebija paredzams. Man pašam bija mīziens, jo auto neturējās uz ceļa.
Pilnīgi krēzī ex-Lauru nevarēju pārsteigt, G drusku varēju.
Divas lielas avārijas, ar Dievu easy. Viena kūleņi uz neliela ātruma (ap 80), vairāki kūleņi (kad sāc dzert ūdeni, pārskatot filmu, – tikai viens, motoram vēl rēcot, kājām gaisā), otra – virpuļi uz 140, lidojums no 3m kraujas. iokaste atmodās jau karuselī uz rēzeknes ceļa, un h*ju, paspēt iefokusēt, kas notiek. krūmi, ūdens, mašīna grimst. ne skrambas.
Dzērumā (nedaru, noliedzu, bet darīju. zinu, tas ir lielākais kriminālnoziegums dzīvē. es vienpirksta skaitļos esmu braucis dzēris), lielā dzērumā, kad vēl nedzēru īsti, pa Vecāķu prospektu uz 150. Tur nav kur palikt, šaurš ceļš ar kokiem malās. Mani pietiktu vnk nobiedēt, kāds paspēris soli uz ceļa un atpakaļ, un no manis un auto paliktu četras daļas. Man nāve būtu viegla.
Vēl, smieklīgi, kā man nesanāca, Braucām ar G, iokasti, Kaulu, ar G kruto Mazdu uz Cinnevilu.
- Ko tu guli, te ir jāgriežās! - Gunta
- Ko, te? - es
- Jau par vēlu - Gunta
- Nekas nav par vēlu! - es, melnas strīpas, roķene, kad jau sen par vēlu.
Pļeķ, kā mani G izlamāja, Kaula nobraucīja pieri, iokaste neko – nav mīkstais. Tuvu 180 leņķis, bet par vēlu.
Ha ha, jums reāli patiktu braukt ar mani, un nervi jums pietiktu.
G Cinnevillā reāli nikna. Pārējiem nu tā.
Tā nedrīkst, publicēt draugu bildes, bet G tik ilgi neatlaida mana roķene otrādi šosejai, ka mēs jau sākām ņirgt, kur var būt tāda pārestība, jo nekas tuvu nav slikti bijis. Tukša šoseja, grāvji apkārt zemi, ātrums parasts, šosejas ātrums, mašīna stabili uz ceļa. Smuks zīmējums uz asfalta, skaista saulaina diena.
Hendikaps G. Kad viņa mani veda paģirainu pērn, es slēpos zem logiem, kā viņa tumšā vakarā [..] pa pilsētu. Es vnk centos neskatīties, nesapratu, kā var tādā rallījā maukt, līkločiem pa joslām, starp mašīnām. Es tuvu sirmoju. Viņa ņirdza.