2.. Dec, 2023 | 04:18
kolbu stāsti, jeb kā man ar skābi gāja.
Kāda otrā reize. Tobrīd bija bandītauto. Ford Scorpio, nopirkts diemžēl ar tonētiem stikliem (ļoti ērts salonā), un paņēmām ar pareizo Kasparu LSD, Mums beibes, abiem pāris, aizmugures beņķī.
Viestura prospektā tādas gaismas, reāli tūlīt sāks pieaugt altitude, kāpēc vispār krāsojums joslām, ja skrejceļš ir viens. Uz Pleskavenes laikam beibes pārņēma vadību, jo mēs tā īpaši nerūpējāmies kā navigēt. (pareizajiem: reakcija ir līmenī. tikai nesaproti, kāpēc vispār jāpieturās noteikumiem)
Beidzās viss slikti. No rīta, kad lsd mūs atstāj, nu nahui, daudz biju pa nakti piedzīvojis, domājis. Nekas nebija good enough. Izspolēju ar ziemas riepām, uz lielās šosejas, un gāju viens (draugi guļ mājās), cik nav mīziens. Rallisti rēktu kāds mīkstais. Bet nu, es rēķinājos, ka ir lsd meltdown, un es nepazīstu, ko es varu un nevaru. Tikai, cik nav totāls mīziens.
Atgriezos, noparkojos lauku sētā, un G saprata. Priecājās, ka atgriezos dzīvs.
Sekojošajā dienā Kaspars vēl uz snowboard. Es laimīgs, ka nenosities, vnk kāju no salona ārā, klausījos mašīnā Pink Floyd, jūtoties pensionārs, vērojam viņu ar snowu uz lēzena paugura. Jau kādos 25-os vari justies kā pensionārs, ja esi ar cilvēku, kuru kiteboard reiz novilka pie zemes līdz pieskatāmam pulsam, simtiem skrūvju ķermenī, un raudošu beibi pie reanimācijas gultas. Džeks joprojām lepnuma pārņemts – mauc visus Xtreme sportus. Seju saskrūvēja, ka atkal ir sexy boy.
Kāda otrā reize. Tobrīd bija bandītauto. Ford Scorpio, nopirkts diemžēl ar tonētiem stikliem (ļoti ērts salonā), un paņēmām ar pareizo Kasparu LSD, Mums beibes, abiem pāris, aizmugures beņķī.
Viestura prospektā tādas gaismas, reāli tūlīt sāks pieaugt altitude, kāpēc vispār krāsojums joslām, ja skrejceļš ir viens. Uz Pleskavenes laikam beibes pārņēma vadību, jo mēs tā īpaši nerūpējāmies kā navigēt. (pareizajiem: reakcija ir līmenī. tikai nesaproti, kāpēc vispār jāpieturās noteikumiem)
Beidzās viss slikti. No rīta, kad lsd mūs atstāj, nu nahui, daudz biju pa nakti piedzīvojis, domājis. Nekas nebija good enough. Izspolēju ar ziemas riepām, uz lielās šosejas, un gāju viens (draugi guļ mājās), cik nav mīziens. Rallisti rēktu kāds mīkstais. Bet nu, es rēķinājos, ka ir lsd meltdown, un es nepazīstu, ko es varu un nevaru. Tikai, cik nav totāls mīziens.
Atgriezos, noparkojos lauku sētā, un G saprata. Priecājās, ka atgriezos dzīvs.
Sekojošajā dienā Kaspars vēl uz snowboard. Es laimīgs, ka nenosities, vnk kāju no salona ārā, klausījos mašīnā Pink Floyd, jūtoties pensionārs, vērojam viņu ar snowu uz lēzena paugura. Jau kādos 25-os vari justies kā pensionārs, ja esi ar cilvēku, kuru kiteboard reiz novilka pie zemes līdz pieskatāmam pulsam, simtiem skrūvju ķermenī, un raudošu beibi pie reanimācijas gultas. Džeks joprojām lepnuma pārņemts – mauc visus Xtreme sportus. Seju saskrūvēja, ka atkal ir sexy boy.