8.. Nov, 2023 | 09:01

Man nav bail no atvadīšanās. Tas tomēr ir tik īss laika posms, pret visu dzīvi kopā.
Es nevaru ņemt dzīvnieku, jo es nespēju parūpēties par viņu. Ēst trauciņā un ūdens, ir tikpat dabiski kā viņa kažociņš. Reāla uzmanība, ne jau slima, rūpes par to kā viņš jūtās. Ja nevari to nodrošināt, pat patversmes dzīvnieciņš nebūs laimīgs.
Saviem diviem kaķīšiem es varu lūgt piedošanu, bet G saka, ka nav tik traki. Visi zina, ka rūpējos par saviem (vismaz dzīvniekiem). Neviens nezina. Mugura, knaps glāsts. Un arī tā nav. Lauras kaķis gulēja pie monitora, daļēji uz klaviatūras, kad strādāju besī, un vispār nepievērsu uzmanību viņai.
Es tiešām sevi ļoti sodu. Methodrone šobrīd ieteiktu paņemt no manis. Es no Tevis ņemu, kas pieejams. Tā sevi tiesāt, un atceries (brīnums, ka ienāk prātā), ka bija taču citādi. Kaķis redzēja, ka tev nav nekam laika, un atrada veidu, kā būt kopā. Un sildīja mani tas, nenormāli rukājot, ka viņa tepat vien ir, pat jāpabīda ķepa malāk, tikt pie visiem taustiņiem.

Tātad, dzīvnieku es neņemšu, bet tāpat saprotams, ka pretēji lēmumiem, es pieņemtu, ja viņš nonāktu līdz manīm. Es lūdzu, nē.

Inde end ir jāsavācās pīpēt

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}