16.. Okt, 2023 | 07:33

Iet pāri līķiem. Tātad esmu back. Tajā pusē domu nav vispār. Ja domā, tevi izmet ārā uzreiz.
Sapisu, pievīlu, karsti solīju pat nojausdams, ka nekas tāds nav iespējams. Noskurinos. Vnk izdzēsis manu tel, atcerēsies kā pretīgāko cilvēku. Es arī dabūšu aizmirst. Man ir uzaugusi ļoti bieza āda. Nu, veci pazaudēt es negribēju, svarīgs cilvēcīgajā kontekstā. Tikai pienāks skaidrs prāts, un tad man būs jāspēj sev teikt šo vēlreiz. I wish I would be dead. Now!

What a fuck. Mani redzēja kā muļļu, un visi tagad to zinās. I wish I would be dead. Nevaru iedomāties vispār turpināt darbus. Kad beigsies sidrs, sāksies suicide noskaņa. Mani neieredzēs pat tuvākie cilvēki. Tik lēti padevos. Tu esi vecis vai neesi? Atbilde redzama.

Grieķijas meitene toreiz mani satiekot Rīgā, bez apvainojuma, jo runājām par ļoti svarīgiem stafiem, teica, tu vnk es vājš. Nenobijos. Nekad neesmu juties stiprs, bet purniņš jātura ne uz leju. Viņa ir tā, kas vnm pateikusi vārdos, ko zinu, bet aptveru tikai izrunātu. Tējai arī sanāk.

Es palieku viens, pēc visa šī. G un bērns ar mani turpinās komunicēt.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}