14.. Okt, 2023 | 22:21

Tā notiek dēļ stulbajiem cilvēkiem. Mani pazīst, bet nē, uzmočī darbus, kad saku, ka es vairs nevaru. Ir pāri acīm, nezinu kā tikt galā. Pieliek "lūdzu, ļoti svarīgi", un bāleliņš piekrīt. Jau pēc dienas saprot konkrētu tekstu prātā. Kad ir iespēja sapist visu? Kad ir max daudz uz tevi paļāvušies, un gaida katru minūti. Es domās skaldīju tās random kundzes galvu pret galdu. Atteikt nevarēju, bet nolicis klausuli, turpināju strādāt, un zināju, ka here comes alko trips. Es vnk tā izrubīju drošinātājus. Citi vnk guļot tādās reizēs.
Es pacenšos pazaudēt visu.

Nu nē. Iepisīšu vēl, un kaut ko rakstīšu jau nervos uzsprāgušajai. Varbūt darīšu. Pohui. Nenāciet klāt man rudenī, man rudenī jābūt vienai.

Fāk, kā muļķa jaunava Bībelē, kas būtu padalījusies ar lampas eļļu, un nepietiktu nevienai. This is now. Slims, slims cilvēks, vnk nezināja ko dara, un tagad pārmīzusi, jo var 35k zaudēt dēļ manis pagaidām neizdarītā. Man reāli uzspieda. Tur ir būšanas kāpēc uzņēmos. Pohui viņas 35k.

Reāli viss ir slikti. No prāta ir slikti līdz vemšanai. Viņai tas ir live or dead, un es nevaru pagaidām.

Te redzams, ka nevajag empātiju, tik debīlas formas empātiju, kas nav empātija. Vnk slims cilvēks, un es arī esmu slims.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}