30.. Sep, 2023 | 16:42
Viss ir aizdomīgi smieklīgi. Katrs tripo vienu un to pašu. Matrix filma bija reāla spēle. Popsa, un izdarīja ar mani tā, ka skaļi kliedzu balsī, metu kūleņus uz izeju. Visi pieļāva, arī G nesašuvās, kas tagad notiek.
Tas tiešām ir notikums, viens no.
Atcerējos par toreizes risku vilkt sānus priekšā mašīnām, un šķita trakākais manā autobraukšanā. Es pats neatceros. G teica, ka tas vispār nebija mans trakākais. Tad neatceros, kas vēl. Nobiedēti paņemtie stopētāji, uz 160 pa pilnīgu melnu ledu uz Valmieru, bet to G nepiedzīvoja. Mm, nu jā, es 'zināju', ka viņi ir drošībā, bet patika, vnk neiejutos, kā ir jājūtās, elpu turēt pārbīlī klusēt aizmugurējā sēdeklī. Neesmu sadists, vnk nejūtīgs. Mazohists, o jā. Tikai dr. Reņģe teica, ka mazo un sado nav nodalāmi. Abos ir līdzīgos līmeņos. Sanāk, es vienam ļauju vaļu, otru izdzenu pa durvīm. Spilktākie prāti varētu saskatīt manī sadismu. Ne es, ne kāds vēl to redz. Kapitāli uzvarēts, un es neko nerubīju, tātad vnk viņu neredzu.
Tā arī nav. Tik ļoti slinkums veikals kebabs, ka vnk rakstīt jebko.
Ja manī ir sadisms, tad tik advancēts, reāli pārāks par mani. Vnk nevaru iedomāties vairāk kā pašam sevi nenodot, un jau tas nav easy, kur vēl gribēt kādam kaitēt. Kaitēju, atkārtoju, Svoboda to teica. Nenorakstu uz atļauju. Vnk tiešām nav brain, jo es turos tikai ārpusformātā, mazāk skatīties. Ir cits, labāks stafs, kur vēl nesen biju.
"Labāks stafs" pieprasa pateikt. Tas nav ne attiecības, ne nauda. Tas, kur vēlies būt, un tas IR iespējams. Tikai cilvēkiem ar līdzsvaru ir kā nu ir. To var zaudēt arī bez notikumiem, momentā.
Toč nerubī, vnk raksta. Man bija prieks, ka stopētāju bailes ir veltas. Apmēram tā, ka mēs nesaprotam kāpēc pasaulē ir tāds ļaunums, bet tam laikam tomēr būs atrisinājums. Pagaidām mēs esam aizmugurējā sēdeklī.
Runāt labāk, nekā domāt. Tas pats melns/balts džeks dzirdēja, par ko vispār neiedomājos, arī runājot. Viņš nerubī, bet bija šokā "ak tāpēc pasaulē ir ļaunums. tas ir plāns, ka visu paskaidro". Pats neredzu joprojām, bet mute zināja.
Jārunā vēl. 160 uz valmierenes bija iespējams, jo pagulējis 3h, cēlos 5-os, savilku amf, un ej ārā sev tik neraksturīgā pulkstenī, bet jādara, ja tajos Ziemsvētkos savācu 14k pāris mēnešos. Nu, kā vnm, pāri saviem spēkiem.
Rakstīts, staigāju noplēstos šortos, pārvilktos pāri džīnām, kažociņā, ar Kati uz pleca. No manis bijās kā no bomža. Es sevī ņirdzu, un Kārlēns teica smalka restorāna kolēģim "tas džeks (ķipa bomzis) ar kaķi apgriež vienā dienā, cik visa šī iestāde". Laikam bija runa par rekordu 800Ls.
Miniet, cik man bija sekojošajā janvārī. 500Ls no 14k. Izvācos no G mājas, dzīvoju nabadzīgi, vēl pēdējās reizes ēdu naktīs ecstasy, lai čatotu interneta kafe, un brauktu no rīta atpakaļ mājās, gulēt.
Braukt uz dzīvokli, kur es vnk negāju otrā istabā. Tas bija tāds murgs, ka ieskrūvēju virtuvē 25w zaļu spuldzi, lai tad jau arī full set. Bija bail pašam savās mājās. Izrādījās viss pareizi. Kur gulēju katru nakti, gulēja pakrītot heroīniķa nošautie vecu cilvēku pāris. Nekas šeit nav melots. Drausmīga karma visā. Es tur nespēju norm dzīvot. Piepisties brendiju katru vakaru, likt KNZ radio visā skaļumā. Sūtīt dirst izsaukto policiju, stāstīt garu sāgu par decibeliem, un huju, lai nomēra, bet attapties, ka esmu tomēr arī stouned, un ir mājās. Labāk nevajag. Rādīju, ka nogriežu uz pusi klusāk. Tās minūtes tā arī runājām, man smaidot un paraustot plecus, ar KNZ fonā.
Pēc lācplēšielas, kur nevienam nav zināms kā kaimiņi 10 gadus izturēja stereo reizēm visā skaļumā naktī, kad sejiņa ballītei normāli karsta. Čierī bija tas iepriekš minētais murgs. Mani nāca dresēt kaimiņš, reiz, smieklīgi, otrreiz tajā pašā vakarā, jau uzvilcis zemessarga formu. Izdresēja, tikai saucot policiju. Draugs ievācās tur pēc manis, ar vēl iespaidīgāku stereo, un shut up vecajam zemessargam. Kā to viņš dabūja gatavu, nezinu. Smuki tā nav, bet zem 30 tā īpaši neaizdomājies, kā cits jūtās, jo tev ir viss power un vajadzības.
Tas tiešām ir notikums, viens no.
Atcerējos par toreizes risku vilkt sānus priekšā mašīnām, un šķita trakākais manā autobraukšanā. Es pats neatceros. G teica, ka tas vispār nebija mans trakākais. Tad neatceros, kas vēl. Nobiedēti paņemtie stopētāji, uz 160 pa pilnīgu melnu ledu uz Valmieru, bet to G nepiedzīvoja. Mm, nu jā, es 'zināju', ka viņi ir drošībā, bet patika, vnk neiejutos, kā ir jājūtās, elpu turēt pārbīlī klusēt aizmugurējā sēdeklī. Neesmu sadists, vnk nejūtīgs. Mazohists, o jā. Tikai dr. Reņģe teica, ka mazo un sado nav nodalāmi. Abos ir līdzīgos līmeņos. Sanāk, es vienam ļauju vaļu, otru izdzenu pa durvīm. Spilktākie prāti varētu saskatīt manī sadismu. Ne es, ne kāds vēl to redz. Kapitāli uzvarēts, un es neko nerubīju, tātad vnk viņu neredzu.
Tā arī nav. Tik ļoti slinkums veikals kebabs, ka vnk rakstīt jebko.
Ja manī ir sadisms, tad tik advancēts, reāli pārāks par mani. Vnk nevaru iedomāties vairāk kā pašam sevi nenodot, un jau tas nav easy, kur vēl gribēt kādam kaitēt. Kaitēju, atkārtoju, Svoboda to teica. Nenorakstu uz atļauju. Vnk tiešām nav brain, jo es turos tikai ārpusformātā, mazāk skatīties. Ir cits, labāks stafs, kur vēl nesen biju.
"Labāks stafs" pieprasa pateikt. Tas nav ne attiecības, ne nauda. Tas, kur vēlies būt, un tas IR iespējams. Tikai cilvēkiem ar līdzsvaru ir kā nu ir. To var zaudēt arī bez notikumiem, momentā.
Toč nerubī, vnk raksta. Man bija prieks, ka stopētāju bailes ir veltas. Apmēram tā, ka mēs nesaprotam kāpēc pasaulē ir tāds ļaunums, bet tam laikam tomēr būs atrisinājums. Pagaidām mēs esam aizmugurējā sēdeklī.
Runāt labāk, nekā domāt. Tas pats melns/balts džeks dzirdēja, par ko vispār neiedomājos, arī runājot. Viņš nerubī, bet bija šokā "ak tāpēc pasaulē ir ļaunums. tas ir plāns, ka visu paskaidro". Pats neredzu joprojām, bet mute zināja.
Jārunā vēl. 160 uz valmierenes bija iespējams, jo pagulējis 3h, cēlos 5-os, savilku amf, un ej ārā sev tik neraksturīgā pulkstenī, bet jādara, ja tajos Ziemsvētkos savācu 14k pāris mēnešos. Nu, kā vnm, pāri saviem spēkiem.
Rakstīts, staigāju noplēstos šortos, pārvilktos pāri džīnām, kažociņā, ar Kati uz pleca. No manis bijās kā no bomža. Es sevī ņirdzu, un Kārlēns teica smalka restorāna kolēģim "tas džeks (ķipa bomzis) ar kaķi apgriež vienā dienā, cik visa šī iestāde". Laikam bija runa par rekordu 800Ls.
Miniet, cik man bija sekojošajā janvārī. 500Ls no 14k. Izvācos no G mājas, dzīvoju nabadzīgi, vēl pēdējās reizes ēdu naktīs ecstasy, lai čatotu interneta kafe, un brauktu no rīta atpakaļ mājās, gulēt.
Braukt uz dzīvokli, kur es vnk negāju otrā istabā. Tas bija tāds murgs, ka ieskrūvēju virtuvē 25w zaļu spuldzi, lai tad jau arī full set. Bija bail pašam savās mājās. Izrādījās viss pareizi. Kur gulēju katru nakti, gulēja pakrītot heroīniķa nošautie vecu cilvēku pāris. Nekas šeit nav melots. Drausmīga karma visā. Es tur nespēju norm dzīvot. Piepisties brendiju katru vakaru, likt KNZ radio visā skaļumā. Sūtīt dirst izsaukto policiju, stāstīt garu sāgu par decibeliem, un huju, lai nomēra, bet attapties, ka esmu tomēr arī stouned, un ir mājās. Labāk nevajag. Rādīju, ka nogriežu uz pusi klusāk. Tās minūtes tā arī runājām, man smaidot un paraustot plecus, ar KNZ fonā.
Pēc lācplēšielas, kur nevienam nav zināms kā kaimiņi 10 gadus izturēja stereo reizēm visā skaļumā naktī, kad sejiņa ballītei normāli karsta. Čierī bija tas iepriekš minētais murgs. Mani nāca dresēt kaimiņš, reiz, smieklīgi, otrreiz tajā pašā vakarā, jau uzvilcis zemessarga formu. Izdresēja, tikai saucot policiju. Draugs ievācās tur pēc manis, ar vēl iespaidīgāku stereo, un shut up vecajam zemessargam. Kā to viņš dabūja gatavu, nezinu. Smuki tā nav, bet zem 30 tā īpaši neaizdomājies, kā cits jūtās, jo tev ir viss power un vajadzības.