29.. Jun, 2023 | 07:18

Nekas bīstams nenotika. Meitene nebija apdraudēta, bet saprotu, ka pārslēdzās uz situāciju, jo nebija īsti opciju. Trijās valodās runājošs nēģeris, bet vienalga tikai taxi, tuvu rāpojot līdz tam. Pamesta, vēl apskāva kad neatskatoties kliboju uz auto.
Neko neviens otram neapsolījām, nekādas runas par kontaktiem. Tikai kluss pa pusei izteikts apsolījums darīt viņai vislabāko.

Sastapu es kaķīti, izgājis vasaras naktī uz avotenes iedzert. Paņēmu rokās no ielas, salijušu glāstīju "es tevi nekad nepametīšu". Katei, G., tas bija izaicinājums, man pašam k-kad vairs nešķita ok.
Biju prom kodienā, un G zvanīja "es neesmu ar mieru vākt tagad to stresu mājās, ar 2 kaķiem. ko man darīt? es nesīšu viņu ārā, vai brauc mājās, un pats rūpējies"
Norakstīju apsolījumu nekad nepamest.

Kā tādi cilvēki izdzīvo, un vēl kādam spēj patikt? [bērns lasa meibi, jau tā ir pietiekami šeit]

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}