24.. Jun, 2023 | 00:16
Pilnīgi papisis smadzenes Grīziņkalnā nebiju. Neviens tur nebija, kā mazāk kā jau (es individuāli) iet deep (ne filosofija, bet kas ir tuvu noslēpumiem) komunikācijā, ko ar random cilvēkiem laikam nevajag.
Pieminēju Apple, ka tāds aizgalds, un Randy izvilka trulu stiklu, (ar gumijas maliņu, kas jebkuram phone, pasargāt) esot 14-ais iPhone.
Pat sašņaucies viņa amf, es varēju tikai ņirgt. Kratīju galvu, pilnīgi zero, bet nu tā, lai neapvainotu.
Oi, draugs varētu būt arī, ka lasa. Smieties, sākumā es toč nesmējos, vislaik biju uz vaktes. Randy, esot nodzīvojis UK, un nekad vairs negrib tur. Saprotu, man arī nepatika UK (gan tikai pusgadā), tikai brīvība, policija (kas mani un divus, ne mazāk līdzdarbojošos čomus, aizturēja par van zādzību no darba devēja*), kas būs klāt 2 minūtēs, ja piezvanīsi, ka tev oliņas nepareizi pārkārtojās. LV sāk iet uz to, paldies Dievam.
Es esot nickers viņu slengā. Nu, paranoja man ir normāla. Mierīgi ar to sadzīvoju, un nekādas zāles tam nevajag. Paranoju vajag, lai nekļūtu lohs.
* Rakstīju? Kāpēc nevajag demonstrēt popkultūrā smēķus un stuff? Auto iemācījos aizdzīt no kinofilmām. Sanāk, biju izsekojis sekundes tutoriāļiem filmās, un minimālas paša zināšanas par auto darbību.
Ja nu tiešām aizmirsts vai (nožāvājas), nav lasīts, par reālu crime, no rīta bijām ārā. Darba devēji galīgi negribēja, ka sāktu cilāts nelegāļu nodarbināšanas stafs. Mēs neko, iepisuši, (real retums priekš laika) 24 gados, pafočējoties iecirknī ziepjtraukos, un ejot kamerās pagulēt (vismaz man ar sajūtu, ka nekas slikts nevar notikt).
Pics, and it was happened. Ir. Kādreiz, kad narciss tā pārvilks deķi. Stabili jau ir bijušas. Dokumentēts viss vāna aizdzīšanas sākums, un iecirknis, ar UK policistu fonā. Neticu, ka nebūtu nekad publicēts.
Par UK. Pirmās rietumu ārzemes dzīvē. Atbraucot uz LV, 1997, tu jūties kā on hard rainy November day, with poor clothe, and fucking crazy, cold wind, tearing off last leaves. Bet ne vieta, kur dzīvot. Pēc Norvēģijas cilvēkiem, Dieva klātbūtnes, un DIEVA dabas (sajūc, tehnisks cilvēks, prātā no dabas, ko filmās NEVAR attēlot, ar jebkādiem 3D full hd). Esmu pateicīgs par to 1,5 mēnesi, neko citu negribēt, kā pieņemt Norvēģiju kā atskaites punktu.
Par LV varētu pateikt ļoti izteiksmīgi, bet jādzīvo ir gan man, gan kas nav piespiesti prāta vai naudas dēļ bēgt neatskatoties. Tie mazie apēdīs "krievu pasaules" cum, desmitgadēs. Nevienu nav jānogalina, viņi nomirs paši. Tie, kas vēlās dzīvot, atbalsta LV. Ilgi, ļoti dārgi, bet notiek.
Pieminēju Apple, ka tāds aizgalds, un Randy izvilka trulu stiklu, (ar gumijas maliņu, kas jebkuram phone, pasargāt) esot 14-ais iPhone.
Pat sašņaucies viņa amf, es varēju tikai ņirgt. Kratīju galvu, pilnīgi zero, bet nu tā, lai neapvainotu.
Oi, draugs varētu būt arī, ka lasa. Smieties, sākumā es toč nesmējos, vislaik biju uz vaktes. Randy, esot nodzīvojis UK, un nekad vairs negrib tur. Saprotu, man arī nepatika UK (gan tikai pusgadā), tikai brīvība, policija (kas mani un divus, ne mazāk līdzdarbojošos čomus, aizturēja par van zādzību no darba devēja*), kas būs klāt 2 minūtēs, ja piezvanīsi, ka tev oliņas nepareizi pārkārtojās. LV sāk iet uz to, paldies Dievam.
Es esot nickers viņu slengā. Nu, paranoja man ir normāla. Mierīgi ar to sadzīvoju, un nekādas zāles tam nevajag. Paranoju vajag, lai nekļūtu lohs.
* Rakstīju? Kāpēc nevajag demonstrēt popkultūrā smēķus un stuff? Auto iemācījos aizdzīt no kinofilmām. Sanāk, biju izsekojis sekundes tutoriāļiem filmās, un minimālas paša zināšanas par auto darbību.
Ja nu tiešām aizmirsts vai (nožāvājas), nav lasīts, par reālu crime, no rīta bijām ārā. Darba devēji galīgi negribēja, ka sāktu cilāts nelegāļu nodarbināšanas stafs. Mēs neko, iepisuši, (real retums priekš laika) 24 gados, pafočējoties iecirknī ziepjtraukos, un ejot kamerās pagulēt (vismaz man ar sajūtu, ka nekas slikts nevar notikt).
Pics, and it was happened. Ir. Kādreiz, kad narciss tā pārvilks deķi. Stabili jau ir bijušas. Dokumentēts viss vāna aizdzīšanas sākums, un iecirknis, ar UK policistu fonā. Neticu, ka nebūtu nekad publicēts.
Par UK. Pirmās rietumu ārzemes dzīvē. Atbraucot uz LV, 1997, tu jūties kā on hard rainy November day, with poor clothe, and fucking crazy, cold wind, tearing off last leaves. Bet ne vieta, kur dzīvot. Pēc Norvēģijas cilvēkiem, Dieva klātbūtnes, un DIEVA dabas (sajūc, tehnisks cilvēks, prātā no dabas, ko filmās NEVAR attēlot, ar jebkādiem 3D full hd). Esmu pateicīgs par to 1,5 mēnesi, neko citu negribēt, kā pieņemt Norvēģiju kā atskaites punktu.
Par LV varētu pateikt ļoti izteiksmīgi, bet jādzīvo ir gan man, gan kas nav piespiesti prāta vai naudas dēļ bēgt neatskatoties. Tie mazie apēdīs "krievu pasaules" cum, desmitgadēs. Nevienu nav jānogalina, viņi nomirs paši. Tie, kas vēlās dzīvot, atbalsta LV. Ilgi, ļoti dārgi, bet notiek.