22.. Jun, 2023 | 01:30

Iedevu miķi, viņš nepaskatījās. Viņam ir post 80-to ar augļu šampūniem sakārtotas čirkas, gaumīgas manžetes uz piedurknēm.
Klusām vēroju, viņš ceļ arī mani, stāvam kā nabadziņu, man ik pa laikam iespīdot acīs pāri zālei klīstošajiem krāsainajiem prožektoriem. Kokteiļa glāzes maliņas iemērktas krāsainā cukurā.

"Heart of Glass" no Blondies, pavirši atstāju glāzi uz letes malas. It kā droši dodos tieši dejotājos. Pirmais brīdis, kamēr tevi pieņem, vēl nedaudz pietēlo, tad uz mirkli pievēris acis, satausti ritmu, kas izslēdz apsvērumus (beidzot izslēdz smadzenes), un vari atgriezties. Tev dod vietu, jo tev vajag daudz, arī cienot citus, un savācoties, sev iedalot teritoriju.
Viņš reizēm dejoja viens, arī kad bija ar beibēm, jo dejot patika vairāk kā visiem pasaulē. Beibes ir arī reizēm dabūjušas ekstremitātes sejā, jo laukums 2 cilvēkiem nozīmē vismaz x3 no normāli citus respektējošā 1, un tad var lekt arī pret griestiem. Sliktais, atstāju beibes ēnā, jo nedejoju 2-iem, bet pilnīgu mūzikas tripu single. Bēdīgi. Visiem patika, anyway.

On the other hand. Paviršība attieksmē, ir pastāvīgās sūdzības (viena cilvēka explicīti aizpildīts survey), kad uzmanība jau iegūta. Kas bija pievienotā vērtība, nezinu.
Neviens nav atteicies no attieksmes. No manis paša jā, bet pie survey, tā nekad nav bijusi attieksme. Laimīgs nezinot.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}