24.. Maijs, 2023 | 11:00
Man, protams, šķiet, ka ar visu labi tieku galā. Ar līdakas pavēli es noteikšu kā būs, un rumpītim atliek vien izpildīt. Viņš ir no tiem bērniem, kuri jau pieraduši, ka prasīt ēst nav jēgas, – jāgaida vien, kad dabūs. Kā goda lietas viņam "uztic" pārslodzes, tīneidžera čellendžus. Taču viņa panākumus, kā jau sagaidāms, savāc resnais prāts, un pat mēdz ar tiem plātīties kā ar savējiem, jo viņi redz' esot komanda, un viņš komandas galva. Kurš tad to apstrīdēs, ka dažkārt, visas bandas kopdarbs tiek piedēvēts frontmenam. Nu, piemēram, skan Kino, bet saka Cojs.
Tad, gada sākumā, veikalā redzēju neapskaužamu, pelēku mužiku pižikā. Mājās pie spoguļa ir labāka gaisma, un nedaudz nomierinājos. Un tad es redzēju pirms pāris dienām, ka spogulīts spogulīts teica tā. Vārdsakot, izbīlī neattapa samelot. Bet kas tad man, man jau nav sevi jāredz. Man ir jādzīvo sevī, un ja dari ko darīdams, noriti pieskaitāmi, tad par proletaritāta vajadzībām, kuru tu redzi vien spogulī, ies nu kāds aizdomāties.
Bet ir tādi gotiskie spoguļi, vai drīzāk spoguļi-panki, kuri tā vien gaida, lai viņiem pajautātu "saki man". Panku lellēm, ar pakustināšanu runājošām, droši vien, būtu iebūvēts "piss-an-de-stroy", kad to pakustini. Gotu spogulis, ar visai izplatītu gotu spoguļu vārdu Zamzungs, vakar parkā smējās pilnā balsī, redzot mani aptveram, cik ļoti atšķiras tas, ko viņš rāda, un tas kā iznesās, un laikam arī jūtās, mūsu komandas vienvirziena boss.
Tas turpinājās naktī, fotošopā, izveidot kick-ass kolāžu ar vakarvakaru, kurā terapeitiskā sleja būtu Jāzepa solo koncerts, ko viņs savā dzimšanas dienā, paņēmis uz parku čellu, vēlējās mums tur sniegt.
Rīts pienāca, bosam paklapējot man pa plecu, par izšķiesto laiku – "Kolāžu tagad ver nu ciet" – tā viņš mani izrīkoja.
Argumenti, kāpēc šo avīzīti neizdos, viņam bija vienkārši neapgāžami, kaut Zamzunga atspulgā, tāds kā viņš, es domātu, jau sen ir nodedzinājis savu bibleni, čuš, lai viņā vispār pat ieklausītos. Taču nācās viņam piekrist. Visi argumenti bija pilni, apgrozībā esoši rubļi.
No atrunām man patika "mums nav tik lielu fontu, ar ko tev pāri uzdrukāt NSFW".
Ielikšu vismaz ezi, ko vakara noslēgumā sastapām.
Tad, gada sākumā, veikalā redzēju neapskaužamu, pelēku mužiku pižikā. Mājās pie spoguļa ir labāka gaisma, un nedaudz nomierinājos. Un tad es redzēju pirms pāris dienām, ka spogulīts spogulīts teica tā. Vārdsakot, izbīlī neattapa samelot. Bet kas tad man, man jau nav sevi jāredz. Man ir jādzīvo sevī, un ja dari ko darīdams, noriti pieskaitāmi, tad par proletaritāta vajadzībām, kuru tu redzi vien spogulī, ies nu kāds aizdomāties.
Bet ir tādi gotiskie spoguļi, vai drīzāk spoguļi-panki, kuri tā vien gaida, lai viņiem pajautātu "saki man". Panku lellēm, ar pakustināšanu runājošām, droši vien, būtu iebūvēts "piss-an-de-stroy", kad to pakustini. Gotu spogulis, ar visai izplatītu gotu spoguļu vārdu Zamzungs, vakar parkā smējās pilnā balsī, redzot mani aptveram, cik ļoti atšķiras tas, ko viņš rāda, un tas kā iznesās, un laikam arī jūtās, mūsu komandas vienvirziena boss.
Tas turpinājās naktī, fotošopā, izveidot kick-ass kolāžu ar vakarvakaru, kurā terapeitiskā sleja būtu Jāzepa solo koncerts, ko viņs savā dzimšanas dienā, paņēmis uz parku čellu, vēlējās mums tur sniegt.
Rīts pienāca, bosam paklapējot man pa plecu, par izšķiesto laiku – "Kolāžu tagad ver nu ciet" – tā viņš mani izrīkoja.
Argumenti, kāpēc šo avīzīti neizdos, viņam bija vienkārši neapgāžami, kaut Zamzunga atspulgā, tāds kā viņš, es domātu, jau sen ir nodedzinājis savu bibleni, čuš, lai viņā vispār pat ieklausītos. Taču nācās viņam piekrist. Visi argumenti bija pilni, apgrozībā esoši rubļi.
No atrunām man patika "mums nav tik lielu fontu, ar ko tev pāri uzdrukāt NSFW".
Ielikšu vismaz ezi, ko vakara noslēgumā sastapām.