20.. Maijs, 2023 | 01:06
xls palicis uz pauzes. aizrunājos, aizdomājos, un ievilka webā.
Kādam tad jābūt skaņas avotam, ja tev ir Orfejs?
Izrādās, pastāv tāds DSD (Direct Digital Stream). Ļoti neparocīgs formāts ierakstam, jo nevienam īsti neesot iekārtu, programmu, ar ko ierakstu pēcapstrādāt. Tad to konvertē uz PCM (Pulse Code Modulation) 24-bit/352kHz-os, nu, augstākajā vispārzināmajā digitālajā klasikā (arī no tā īsti neko nesaprotu), un pēc rediģēšanas, atpakaļ uz DSD.
Īpašība, kas sakrīt ar lūzeru-webā-zadzēju īsrocību tikt pie atbilstošas tehnikas, ..particularly as it has great copy protection – DSD formātu var nopirkt niche biblenēs, kaut formātu natīvi saprot arī daļa telefonu. iPhone gan vienīgais tika minēts. DSF, ir atskaņojamais formāts.
Ne līdz galam sapratu, bet atšķirībā no klasiskā digitālā audio, kas lasa 0-es un 1-niekus, DSD domā tikai vienā bitā – bija augstāk vai zemāk par iepriekšējo signālu.
Un pārsteidzošs gardums visam garlaicīgajam pārstāstam.
Atšķirībā no 65 000 iespējamajām 16-bitu PCM vērtībām, DSD does up to over 2.8 million times a second – that’s 64 times the speed of CD. Nesapratu arī, kāpēc max iespējamo bitu kombināciju skaitu salīdzina ar lasīšanas ātrumu. Bet izklausās iespaidīgi. Tas ir DSD64. Pastāvot arī 128, 256 un 512, bet pat rakstā teikts, ka neviens nav dzīvē saskāries ar DSD512 kodētu skaņu.
šito profesors Renģes k-gs teica. [šāds piegājiens ir] nekrofīlija.
kaut, tagad iedomājos un pasmaidu – publiski to noklusina līdz audiofīlijai.
Kādam tad jābūt skaņas avotam, ja tev ir Orfejs?
Izrādās, pastāv tāds DSD (Direct Digital Stream). Ļoti neparocīgs formāts ierakstam, jo nevienam īsti neesot iekārtu, programmu, ar ko ierakstu pēcapstrādāt. Tad to konvertē uz PCM (Pulse Code Modulation) 24-bit/352kHz-os, nu, augstākajā vispārzināmajā digitālajā klasikā (arī no tā īsti neko nesaprotu), un pēc rediģēšanas, atpakaļ uz DSD.
Īpašība, kas sakrīt ar lūzeru-webā-zadzēju īsrocību tikt pie atbilstošas tehnikas, ..particularly as it has great copy protection – DSD formātu var nopirkt niche biblenēs, kaut formātu natīvi saprot arī daļa telefonu. iPhone gan vienīgais tika minēts. DSF, ir atskaņojamais formāts.
Ne līdz galam sapratu, bet atšķirībā no klasiskā digitālā audio, kas lasa 0-es un 1-niekus, DSD domā tikai vienā bitā – bija augstāk vai zemāk par iepriekšējo signālu.
Un pārsteidzošs gardums visam garlaicīgajam pārstāstam.
Atšķirībā no 65 000 iespējamajām 16-bitu PCM vērtībām, DSD does up to over 2.8 million times a second – that’s 64 times the speed of CD. Nesapratu arī, kāpēc max iespējamo bitu kombināciju skaitu salīdzina ar lasīšanas ātrumu. Bet izklausās iespaidīgi. Tas ir DSD64. Pastāvot arī 128, 256 un 512, bet pat rakstā teikts, ka neviens nav dzīvē saskāries ar DSD512 kodētu skaņu.
šito profesors Renģes k-gs teica. [šāds piegājiens ir] nekrofīlija.
kaut, tagad iedomājos un pasmaidu – publiski to noklusina līdz audiofīlijai.