12.. Maijs, 2023 | 01:05
O, sir[reālism]s! O, pusmiega ceļojums!
Pa pusei jau nomodā, nojaut istabas siluetus, bet rāda kino. "es jau mostos, mostos", pie sevis, nodomājis, ka darbs taču būs jāpabeidz. Kaut kāda atruna, bet tas jau atkal ir kino, kur, atpakaļkritis, runāju. Stipra filmīte, atstāstam gan par garlaicīgu, sireālu un sarežģītu.
Tajā dienā, emergency hypersajūtās, mājupceļā biju aicinājis līdzbiedrus nogriezties Bruņinieku ielā. Uzvedu līdz skatpunktam no kāpņutelpas loga, kas ir tuvu tam, no kāda skatījos pirmos 18 gadus. Izvadāju pa šauro, smilšaino, tagad jau nedaudz sazaļojušo pagalmu. Stāstus minimāli. Tikai lai sajūt. "Redzat, kā esmu formējies?" Izskatījās un izklausījās, ka sajuta; ne jau mani, bet to, ko gribēju parādīt. Garāmejot, tur redzētu vien padrūmus mūrus. Esmu tur redzējis visus gadalaikus, visas saules, visos leņķos, skaistās, noslēpumainās ēnas. No turienes mani miega sapņi nereti ņem materiālu, ko ielikt blenderī pie pārējā.
Prāta karš ir noklusis. Starp mieru, apātiju, paļāvību. Daru darbus, bet guļu arī dienā, kad neesmu noguris, pat kad ir jādara, un ne slinkumā vai deprī. Pa dienu tā patika vasaras skaņas ziepenes pagalmā, un biju tik pateicīgs par šīm klusuma skaņām un zilajām, mierīgajām debesīm.
Pa pusei jau nomodā, nojaut istabas siluetus, bet rāda kino. "es jau mostos, mostos", pie sevis, nodomājis, ka darbs taču būs jāpabeidz. Kaut kāda atruna, bet tas jau atkal ir kino, kur, atpakaļkritis, runāju. Stipra filmīte, atstāstam gan par garlaicīgu, sireālu un sarežģītu.
Tajā dienā, emergency hypersajūtās, mājupceļā biju aicinājis līdzbiedrus nogriezties Bruņinieku ielā. Uzvedu līdz skatpunktam no kāpņutelpas loga, kas ir tuvu tam, no kāda skatījos pirmos 18 gadus. Izvadāju pa šauro, smilšaino, tagad jau nedaudz sazaļojušo pagalmu. Stāstus minimāli. Tikai lai sajūt. "Redzat, kā esmu formējies?" Izskatījās un izklausījās, ka sajuta; ne jau mani, bet to, ko gribēju parādīt. Garāmejot, tur redzētu vien padrūmus mūrus. Esmu tur redzējis visus gadalaikus, visas saules, visos leņķos, skaistās, noslēpumainās ēnas. No turienes mani miega sapņi nereti ņem materiālu, ko ielikt blenderī pie pārējā.
Prāta karš ir noklusis. Starp mieru, apātiju, paļāvību. Daru darbus, bet guļu arī dienā, kad neesmu noguris, pat kad ir jādara, un ne slinkumā vai deprī. Pa dienu tā patika vasaras skaņas ziepenes pagalmā, un biju tik pateicīgs par šīm klusuma skaņām un zilajām, mierīgajām debesīm.