3.. Maijs, 2023 | 09:47

Pie mana (ne)pulsa, jo pamodies reanimācijā, teicu "oi, viss easy peasy, es neko tādu nebiju domājis. viss tiešām kārtībā. laidiet mani ārā". Apsūdzēja suicīdā. Tikai biju piezvanījis G, pateikt paldies par visu kas bijis, ja vairs netiekamies. Atsauca no rīta dakterus no tel. Es jau biju izrubījies. Ārsti tika iekšā, jo mammas aprūpētāja tieši, ap 6:30. Ārstiem, pamodies, dabūju labi melot par tablešu daudzumu, jo turētu besīgi ilgi. Nenormāli pieklājīgs, best runājošo reanimācijas nodaļā. Vēlāk tvaicene (ne pirmā reize), apstiprināt ar parakstu, ka "man nav suicīdu domu".

Pārējais pārstāstīts cilvēkam, kas vēl nebija to dzirdējis. Labi apsmējāmies.

Nemeklēju uzmanību, tikai patiesību pašam pret sevi. Dabūju abu meiteņu uzmanību, kā izrādijās, viņām sazvanoties vai sarakstoties.

Vienalga noturēja pašu minimumu, 3 dienas ar katetru pincī (jau rakstīju, psc pamosties ar katetru čurāšanai). Vispār nekustēties ārpus gultas. No way. Tur bija iespēja uz 2 nedēļām vai mēnesi, jau citā nodaļā.

Biju best boy, es to māku. Personāls izkusa, un viņiem jau tā darba pilnas rokas.

upd. Es nekakāju, jau tā bija kauns, ka glītas māsiņas aprūpē "piesietu" pie gultas. Viena krievenīte pēdējā dienā bija tik sexy. Bolīju acis kautrēdamies, kad ceļ segu nost, un dara, kas viņai tur jādara. Cik varēju, turēju sevi sasprādzētiem matiem, max izskatā. Es viņai patiku, bet tas nebija nekas labs, kaut, sanāk, laikam reti sexy boy nonāk tur tādā situācijā. Pārējie bija dirsīgi, neglīti. Viens, no moča nokritis, vispār bija latviešu urla, kaut ko lamājās.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}