7.. Apr, 2023 | 22:43

"oh, girl, leave me into your darkness" ir no Nadīnas laika. 1996-97 apmēram.

Jūs saprotat, cik man ir nenormāli daudz dots? Biju jau sācis mācēt smelt naudu (to darīju jau no vienskaitļa gada vecuma), un es gribēju noorganizēt autopacēlāju, pacelties pie viņas lodžijas, piepildīt to ar krāsainiem baloniem, neatstāt nekādu ziņu, lai viņai ir tāds "fuck, kas notiek?".

Nezinu, kāpēc neizdarīju. Pārrakstīju Depeche Mode dziesmu uz rūtiņu lapas (kaut kas no "till our worlds colide", "gonna take my time, I have all the time in the world, to make you mine. it is written in the stars above").
Iemetu viņai paskastītē. Tobrīd nebija google, kur paskatīties liriku. Sanāk, biju racies biblenēs, jo ang val diezvai tobrīd bija pietiekama, lai uzrakstītu visu dziesmu uz lapiņas. Es redzēju viņas pārsteigumu. Tas bija kā redzēt viņas orgasmu.

Ballītē, Vecmīlgrāvī, kur visi ar draugiem pirmās reizes pamatīgi reibstam, uzlūdzu Nadīnu uz deju. Tad, labi piepisies, es spēju pateikt, ka viņa ir visu vakaru pacēlusi. Ļoti cieši skatījās man acīs. Es laikam tik ļoti no sirds to teicu, viņa gribēja pārliecināties.
1997, es pirmo reizi bēgu no G. Uz UK. Lidostā es nobučoju G, un kautrīgi Nadīnu. G vēlāk teica, kā 2 sievas atstājis LV. Par Nadīnu es tikai sapņoju, bet jā, atbrauca pavadīt uz UK, nezinu kāpēc

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}